/nginx/o/2018/07/17/10300068t1hc151.jpg)
Straujais energoresursu cenu kāpums šoziem problēmas radījis ne vien mājsaimniecībām, bet arī uzņēmējiem un pašvaldībām. Tikmēr vēja parku attīstībai, kas būtu viens no alternatīvās enerģijas veidiem, ļautu palielināt neatkarību, pašvaldības nevēlas dot saskaņojumus.
Latvijā tiek saražoti apmēram 75% no visas nepieciešamās enerģijas, bet vēja enerģija, kas tiek uzskatīta par vienu no lētākajām, ir tikai 1% no elektroenerģijas gala patēriņa. Tas ir desmitreiz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, vairāk nekā 30 reizes mazāk nekā vidēji Eiropā.
“Skaidri un gaiši redzam, ka mēs esam enerģētiski nabadzīga valsts.
Šajā gadījumā augstsprieguma tīkls jau no 2015. gada pārskatos norāda uz šo akūto nepieciešamību attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas,” pauž Gatis Galviņš, vēja enerģijas asociācijas padomes priekšsēdētājs, SIA “Eolus” valdes loceklis.
Palielināt vēja iegūto enerģiju, izveidojot vēja elektrostaciju parkus Dobeles un Tukuma novados, jau piekto gadu cenšas vēja parku attīstītājs Zviedrijas meitas uzņēmums “Eolus”.
Vides pārraudzības birojs zaļo gaismu devis 35 vēja staciju izbūvei, tomēr pašvaldības projektus nesaskaņo.
“Mēs gribam, lai ir kaut kādas garantijas šiem cilvēkiem. Lai var noslēgt kaut kādu vienošanos par to, ka vietējai kopienai kaut kas paliek. Ietekmes uz vidi novērtējumā jau nav pateikts, ka tas ir kaitējums, bet nezinu, kā to lai citādāk definē, bet neviens nav gatavs šo problēmu risināt,” saka Gundars Važa, Tukuma novada domes priekšsēdētājs.
Šomēnes labvēlīgu lēmumu vēja parka izbūvei Tukuma novada Pienavā pieņēmis Senāts. Tas gan ir tikai pagaidu nolēmums, jo lieta pēc būtības vēl jālemj Administratīvajai apgabaltiesai. Tomēr uzņēmums lēmis sākt darbu, jo Senāta lēmums esot devis lielāku pārliecību.
Elektroenerģijas straujais cenu kāpums pēdējā laikā satraucis gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, gan pašvaldības. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Enerģētikas institūta profesors Aigars Lazdāns skaidro, ka
neviens šodien nepateiks, cik vēja turbīnu nepieciešams, lai ietekmētu cenu, bet jebkura alternatīvā enerģija ļauj mums būt neatkarīgākiem.
“Vēja turbīnas nešaubīgi mazinātu vēja ātrumu. Otrkārt, to mēs iegūstam kā vēja enerģiju. Kura tajā laikā, kad vējš ir, ļauj mums nepirkt no ārpuses. Ļauj mums mazināt iepirkumus gāzei, ļauj mums nepirkt elektrību no Igaunijas slānekļa ražotājiem vai Skandināvijas. Jebkura darbība, liekot vēja stacijas, liekot saules baterijas, tas dod iespēju labāk dzīvot,” norāda Aigars Lazdāns, LLU Enerģētikas institūta profesors.
Pēc Vēja enerģijas asociācijas datiem, Latvijā uzstādīti 98 vēja ģeneratori, bet vieta esot vēl vismaz 240 sauszemes vēja stacijām.
Vairāk skaties sižetā!