Korupcijas uztveres indeksā uzlabojies Latvijas rādītājs (1)

Taču tas aizvien turpina atpalikt no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), aģentūru LETA informēja biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2021.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2020.gadu, ir pieaudzis par diviem punktiem, sasniedzot 59 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 15.vietā, kas ir kāpums par divām vietām, salīdzinot ar 2020.gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.

Savukārt starp 37 OECD valstīm Latvijas KUI rādītājs ierindojas 26.vietā, kas arī ir kāpums par divām vietām kopš 2020.gada. OECD valstu vidējais KUI rādītājs ir 67 punkti.

Pasaulē Latvija ar savu KUI rādītāju ir 36.vietā kopā ar Izraēlu un salu grupu Karību jūrā - Sentvinsentu un Grenadīnām. 2020.gadā Latvijas KUI ierindojās 42.vietā pasaulē.

Lai arī pieaugumu var vērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr jāņem vērā, ka Latvijas rādītājs ilgstoši atpaliek no citām ES un OECD valstīm, turklāt šis pieaugums nerada pārliecību, ka izdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteikto mērķi - 64 punktus 2024.gadā un 67 punktus 2027.gadā, norāda "Delna". Tās skatījumā, lai uzlabotu Latvijas sniegumu, atbildīgajām institūcijām jārīkojas drosmīgi un jābeidz vilcināties ar lēmumu pieņemšanu un uzlabojumu veikšanu tādās jomās kā publisko resursu izšķērdēšanas novēršana, politiskās un biznesa godprātības (integritātes) veicināšana, turklāt sava artava korupcijas apkarošanā ir jādod arī privātajam sektoram.

"Delna" vērš uzmanību uz to, ka Latvijas pēdējo gadu rādītāji ir jāskata vairāku gadu griezumā. Kopš 2012.gada Latvijas rādītājs ir pieaudzis par desmit punktiem, tādējādi iezīmējot pozitīvu ilgtermiņa tendenci. Arī Igaunijai ir novērojams desmit punktu pieaugums kopš 2012.gada, tomēr atšķirība ir tā, ka Igaunijas rādītājs sākotnēji bija par 15 punktiem augstāks. Savukārt Lietuvas rezultāts šo gadu laikā ir pieaudzis lēnākā tempā - par septiņiem punktiem.

"Latvijas uzņemtā trajektorija kopumā ir laba, bet pārmaiņu straujums nav pietiekams, lai šajās sacīkstēs ierindotos starp labākajiem, kā arī sasniegtu pašu izvirzītos mērķus," vērtē "Delna". Organizācijas direktores Ineses Tauriņas skatījumā 2021.gada KUI analīze skaidri parāda, ka Latvijas vājās vietas ir politiskā un privātā sektora godprātība, kā arī publisko līdzekļu izšķērdēšanas novēršana un neticība publisko līdzekļu, tajā skaitā ES finansējuma godīgai izlietošanai. "Taču nedrīkstam aizmirst arī citas jomas, piemēram, kriminālvajāšanā un iztiesāšanā saistībā ar korupciju joprojām ir nepieciešami uzlabojumi. Šo jomu kā kritisku izcēlām jau pērn - indeksa 2020.gada rezultātu analīzē, un jau redzam, ka Latvija veikusi virkni uzlabojumu, kuru ietekmi uz KUI, visticamāk, varēsim redzēt nākamajos gados," skaidro Tauriņa.

Viņa aicina paturēt prātā, ka KUI rezultāts ir viens no pirmajiem rādītājiem, kam pirms biznesa sākšanas Latvijā uzmanību pievērš arī ārvalstu investori. "Delnas" vadītājs norāda, ka KUI uzlabošana ir ilgtermiņa darbs, kas ietver ne vien formālus uzlabojumus "uz papīra", bet arī spēju ieviest šīs pārmaiņas dzīvē.

Balstoties "Delnas" analīzē un ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz politiskajiem un sociālajiem procesiem valstī, kā arī valdības darbu, biedrība iesaka lēmumu pieņēmējiem un atbildīgajām iestādēm stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktajiem uzdevumiem, kā arī šogad sākt vairākas jaunas iniciatīvas.

Starp "Delnas" ieteiktajām 2022.gadā īstenojamajām iniciatīvām ir interešu konflikta pārvaldības sistēmas un risku novērtējuma veikšana un trūkumu novēršana pārvaldībā. Organizācija aicina veidot sistēmu, kas ir mūsdienīga un balstās Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijās.

"Delnas" skatījumā, šogad arī jāpieņem visaptverošs interešu pārstāvniecības (lobēšanas) atklātības regulējums, kas turpmāk veicinātu atklātību un taisnīgumu valsts lēmumu pieņemšanā, jāizvērtē veidi, kā uzlabot valsts budžeta pieņemšanas procesu, novēršot sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī jāveicina atbildīga publisko līdzekļu, tajā skaitā ES finansējuma kontrole un izlietojums.

Biedrība iesaka Saeimā izskatīt "ManaBalss.lv" iniciatīvu "Par publisku revīziju Saeimas budžetam" un nodrošināt Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju. Tāpat "Delna" aicina valsti piestrādāt pie godīguma veicināšanas uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīvākiem centienos novērst un atklāt korupciju, kā arī atklāt un publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.

KUI ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International", un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators. "Delna" ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas nodaļa Latvijā.

KUI analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus. KUI izmanto skalu no nulles līdz 100, kur nulle norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.

Lai iegūtu Latvijas KUI rezultātu, "Transparency International" izmantoja desmit avotus no deviņām dažādām institūcijām. KUI rādītājā tiek ņemti vērā tikai specifiski jautājumi, kas saistīti ar korupciju dažādos līmeņos un jomās.

KNAB: Korupcijas uztveres indekss nesniedz pilnu vērtējumu par reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā

 Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" veidotais Korupcijas uztveres indekss (KUI) ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupciju dažādās valstīs, tādēļ indekss nesniedz pilnu vērtējumu par reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume norāda, ka jaunākajā KUI būtiski uzlabojies Latvijas vērtējums Pasaules ekonomikas foruma uzņēmumu vadītāju aptaujā, kurā jautāts, cik bieži uzņēmumiem ir jādod kukuļi publiskajam sektoram.

KNAB šo rādījumu vērtē pozitīvi, taču vienlaikus arī piesardzīgi, jo korupcijas apkarošanas prakse pēdējos gados izgaismo tendenci - kukuļot valsts amatpersonas uzņēmumu interesēs. Ja uzņēmēji un valsts amatpersonas saņem signālus par kukuļa pieprasīšanu vai piedāvāšanu, tam nekādā gadījumā nedrīkst piekrist un nekavējoties jāsazinās ar KNAB, mudina birojs.

Lai izprastu un varētu izdarīt visaptverošus secinājumus par faktoriem, kas varētu būt veicinājuši kāpumu un kritumu noteiktās KUI pozīcijās, KNAB sācis KUI veidojošo rādītāju padziļinātu analīzi.

KUI ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Šajā indeksā iekļauti dati no Pasaules Ekonomikas foruma, Bertelsmana fonda un citiem.

KNAB uzsver, ka KUI noteikšana ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupciju dažādās valstīs, tādēļ KUI nevar vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā. KUI raksturo attieksmi pret korupciju, bet nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī, ko ir sarežģīti precīzi izmērīt, jo ar korupciju saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem ir latents raksturs.

KNAB aicina ikvienu būt neiecietīgam pret korupciju, neiesaistīties pretlikumīgās darbībās un par šādiem gadījumiem nekavējoties ziņot KNAB mobilajā lietotnē "Ziņo KNAB", zvanot uz tālruņa numuriem 80002070 un 6735616 vai rakstot uz e-pasta adresi "knab@knab.gov.lv".

Komentējot indeksa rādītājus, biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna") direktore Inese Tauriņa un pētnieks Olafs Grigus otrdien žurnālistiem atzina, ka nepieciešams arī privātajam sektoram apzināties tā lomu korupcijas mazināšanā un rādītāju mazināšanā. Tāpat, lai arī valsts "uz papīra" pieņēmusi dažādus lēmumus korupcijas mazināšanai, eksperti vērsa uzmanību, ka cita ir situācja ar apņemšanos reāli ieviest tos dzīvē.

Lai arī Latvija jaunākajā indeksā uzlabojusi savus rādītājus, Grigus vērsa uzmanību, ka Latvija ir pierādījusi arī spēju krist šajā rādītājā, tāpēc svarīgi to neatkārtot.

Runājot par amatpersonu godprātību, Tauriņa vērsa uzmanību, ka likumi ir pieņemti, instrukcijas izstrādātas, taču būtiski ieviest tās dzīvē. "Mēs tomēr pamanām, ka katras personas individuālās amatpersonas ētiskie standarti dažādi variē. Tāpēc nepieciešams pacelt ļoti augstu katras amatpersonas godprātības latiņu," norādīja Tauriņa.

Runājot par politiķu godprātību, Grigus vērsa uzmanību, ka liela nozīme ir vēlētājiem, proti, vai ir pieprasījums no vēlētājiem sodīt tos politiķus, kuri nav bijuši godprātīgi. Viņš gan nenoliedza, ka Latvijā partijās biedru skaits mazs un rezervistu soliņš, lai piedāvātu godprātīgus cilvēkus, ir niecīgs.