Pagājušajā nedēļā valdošā koalīcija vienojās par atbalsta paketi mājsaimniecībām un uzņēmumiem energoresursu cenu pieauguma dēļ. Līdzšinējais un plānotais atbalsts kopumā ir mērāms nepilna pusmiljarda apmērā, kas savukārt rosināja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) komentārus par lielo budžeta deficītu, kas it kā vēl vairāk veicināšot inflāciju. Šādi spriedumi atklāj fundamentāli kļūdainu izpratni par šī brīža tautsaimniecības dinamiku, kas var potenciāli negatīvi ietekmēt valsts ekonomikas politiku.

Divi nevēlami scenāriji inflācijas kontrolei

Šā brīža inflācijas apstākļos pastāv divi rīcībpolitikas scenāriji, kuru ieviešanai būtu drīzāk destruktīva – nevis stabilizējoša ­– ietekme uz tautsaimniecību. Par vienu no tiem – procentu likmju celšanu – esmu rakstījis jau iepriekš. Centrālās bankas, kam ir uzticēts vadīt, regulēt un citādi kontrolēt naudas politiku, ir institucionāli predisponētas palielināt procentu likmes brīžos, kad tautsaimniecībā ir novērojams vispārējs cenu kāpums. Naudas vērtības lejupslīdi var novērst, palielinot cenu, kas tiek maksāta par pašu naudu jeb kredītu.