Kā ērti, digitāli un pāri robežām sniegt atbalstu iedzīvotājiem (1)

Valsts pati piedāvā naudu

2021. gada nogalē mani patīkami pārsteidza Igaunijas valsts digitālo pakalpojumu kvalitāte, sniedzot atbalstu bērnu audzināšanā. Necils, bet korekts un informatīvs e-pasts no valsts sociālā atbalsta dienesta Igaunijas pilsonim, manam vīram, prasīja vien pāris minūtes pakalpojuma izpildei.

Pārsteidzoši bija divi fakti. Pirmkārt, valsts, vadoties no savā datu bāzē pieejamās informācijas, pati uzskatīja par nepieciešamu informēt iedzīvotāju par iespējām saņem valsts finansiālu atbalstu. Komunikācijas veids un sniegtā informācija – vienkārša un saprotama e-pasta tekstā.

Otrkārt, valsts analītika ietver ne tikai igauņu datu bāzes sniegto informāciju, bet arī pārrobežu sadarbību. Lūk, vēstule (autores tulkojums), ko bez pieteikšanās saņem iedzīvotājs situācijā, ja vecāki strādā atšķirīgās valstīs un atbilst ģimenes pabalsta saņemšanai!

Vienkārši, saprotami un ērti ir atslēgvārdi digitālos risinājumos. Pārsteidzoši, ka Igaunijas sociālais dienests rod iespēju pat salīdzināt valstu atšķirīgos finansējumus un piedāvāt kompensēt starpību, kā arī sekot izmaiņām Eiropas Savienības valstīs.

Uzskatu, ka tieši šādai ir jābūt valsts pārvaldes digitalizācijai un automatizācijai. Tur, kur iedzīvotāja dzīves notikumi un tam pienākošās finanses vai valsts atbalsts ir standartizēts, informāciju vai atgādinājumu par atbalstu ir jānodrošina automātiski. Vienlaikus tas dotu ierēdņiem vairāk laika un iespējas iedziļināties situācijās, kur nepieciešami nestandarta risinājumi, lai ietu soli tālāk un pielāgotu atbalstu individuālai situācijai.

Labām iecerēm svarīgs kvalitatīvs tehnisks izpildījums

Arī Latvijā ir virkne labu valsts digitālo pakalpojumu piemēru. Ir sakārtota pamata infrastruktūra, daudzi reģistri spēj sadarboties un apmainīties ar datiem, automātiski aizpildīt mūsu anketās valstij zināmo informāciju, piemēram, iesniedzot ikgadējo deklarāciju. Tomēr izdarītais ir nepilnīgs, ja iedzīvotājs “paklūp” uz labas ieceres slikta (sarežģīta) īstenojuma. Septembrī dalījos ar savu pieredzi rakstā “Valsts digitālo pakalpojumu džungļi” par to, kā iegūt valsts atbalstu elektroenerģijas maksājumiem kā daudzbērnu ģimenei. Ar prieku un nelielu ironiju varu ziņot, ka šī gada janvārī esmu saņēmusi apstiprinājumu atbalsta saņemšanai. Izmesti dažādi digitālo taku līkloči, zaudēts laiks un arī finansiālais atbalsts, lai nonāktu pareizajā datu bāzē un elektroenerģijas pakalpojuma sniedzējs varētu piemērot atlaidi.

Pateicoties Būvniecības valsts kontroles biroja kompetencei un atsaucībai, man kļuva skaidrs arī ieceres labais nodoms. Elektroenerģijas pakalpojumu sniedzēji līdzīgi kā Igaunijas sociālā atbalsta dienests, ieraugot datubāzē savu klientu, kurš kvalificējas atbalstam, atsūta informatīvu e-pastu atlaides piešķiršanai. Iedzīvotājam nekas nav jādara, tikai jāapstiprina informācija.

Daudz elektroenerģijas klientu šo atbalsta e-pastu saņēma, bet ne visi – iedzīvotāju pieredze praksē ir atšķirīga. Vienkārši jautājumi ir grūti atbildami. Kā zināt, ka tu neesi nepieciešamajā datu bāzē? Kā nonākt šajā datu bāzē? Un kā zināt, kurā datu bāzē jānonāk? Kā uzzināt, ka “vienas pieturas princips” kopumā strādā, bet atsevišķos gadījumos – kā manā – tomēr nestrādā? Tas viss tehniski vienkārši ir atrisināms, bet diemžēl aizķeras aiz sarežģītas birokrātijas, normatīviem aktiem un katras iestādes atšķirīgām prioritātēm. Tava “elektrības atlaide” – tava problēma, kā ar to tiec galā.

Pirms kaļam plānus par Marsu, jāsakārto pamati

Esmu nelokāma optimiste – digitālā revolūcija vai evolūcija dod iespēju būtiski uzlabot ikviena ikdienu un padarīt valsti pievilcīgu tās iedzīvotājiem. Arī tiem, kuriem digitālās iespējas vai prasmes ir ierobežotas.

Inovācija un spēja ne tikai prognozēt, bet arī veidot tehnoloģiju nākotni ir kritiski svarīga mūsu zinātnē, pētniecībā un ekonomikas izaugsmē. Bet mūsu iedzīvotāju labklājībai šodien ir nepieciešama pamata pakalpojumu pieejamība un valsts atbalsts. Tas neprasa miljardus, bet elementāru procesu organizācijas maiņu, lai sadarbības starp valsts iestādēm, tās reģistriem un datiem augstākā prioritāte būtu atbalsts iedzīvotājiem, nevis pašmērķīga funkciju izpilde.

Šis nav temats, kas nonāks uz glancētu žurnālu vākiem vai vadošos avīžu virsrakstos. Par to nerunās influenceri. Bet to novērtētu lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju