Kā Putina $11 miljardus vērtais gāzesvads sašķēlis Eiropas Savienību un NATO (42)

ASV, Lielbritānija, Ukraina un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis ir bijušas stingri pret šī gāzesvada izbūvi jau kopš 2015. gada, kad tika paziņots par tā būvniecību. Galvenais iemesls – tas padarīs Eiropu vēl vairāk atkarīgu no Krievijas gāzes.

1200 kilometrus garais gāzesvads septembrī tika pabeigts, un atlikušas vairs tikai formalitātes, lai sāktu tā darbību. Lai arī pašlaik gāzesvads netiek izmantots, tas jau ir kļuvis par ģeopolitisku instrumentu Krievijas un rietumvalstu saspringtajās attiecībās. Eksperti norāda, ka “Nord Stream 2” jebkurā gadījumā ir liela uzvara Vladimiram Putinam.

Domnīcas “German Marshall Fund of the United States” vecākā pārstāve Kristīne Bērziņa raidorganizācijai CNN norādīja, ka “Maskava no visas “Nord Stream 2” drāmas ir tikai ieguvusi, un tā ir Krievijas uzvara”.

“Ņemot vērā, ka Krievijas mērķis ir visus sašķelt, viņi meklē iespējas, kā sašķelt Eiropas Savienības un NATO valstu vienotību. Un šis gāzesvads ir brīnišķīgs instruments, kā to darīt,” teica Bērziņa.

Vairākus gadus Krievija un Vācija ir risinājušas domstarpības par to, kas tad īsti ir “Nord Stream 2” – biznesa projekts vai politisks instruments. Kopumā tika panākta vienprātība, ka tas ir “tikai bizness”.

Tomēr Centrāl- un Austrumeiropā, kur Krievijas gāzes piegādes spēlē nozīmīgu lomu enerģētikas nozarē un apkurē, “Nord Stream 2” tiek uzlūkots kā politisks jautājums. Jau pašlaik gāzes cenas Eiropā ir tuvu rekordiem, un turpmāki konflikti nozīmēs vairāk problēmu patērētājiem.

Krievija kategoriski ir noliegusi, ka tā enerģētikas jomā šantažētu Eiropu, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra vaino Maskavu gāzes piegāžu samazināšanā un par nevēlēšanos risināt radušos krīzi.

ASV un Eiropa gatavojas iespējai, ka Krievija potenciāli gāzes piegādes varētu izmantot kā ieroci pret Eiropu, lai atbrīvotos no sankcijām. Džo Baidena administrācija regulāri diskutē ar virkni Eiropas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstu par sašķidrinātās dabasgāzes ražošanu un piegādi Eiropai gadījumā, ja gāzes piegādes tiks pārtrauktas pavisam. Tas varētu notikt gadījumā, ja Krievija izšķirsies par labu karam Ukrainā, CNN norādījušas vairākas ASV amatpersonas.

Lielākais Krievijas gāzes patērētājs Eiropā ir Vācija, kas atsakās saspringtajā situācijā runāt par “Nord Stream 2”. Pirms nepilnām divām nedēļām Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta brīdināja, ka nebūtu vēlams konfliktā iejaukt arī gāzesvadu.

Ņemot vērā pieaugošo sasprindzinājumu starp Krieviju un Rietumvalstīm Ukrainas dēļ, Vācijas amatpersonas nu ir sākušas mainīt savas domas. Iespējams, ASV spiediena dēļ Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņoja, ka “Nord Stream 2” gāzesvads varētu būt viens no faktoriem, kas būs iesaistīts sankcijās pret Krieviju, ja tā iebruks Ukrainā.

Tajā pašā laikā arī ASV mazinās pretestība šim gāzesvadam. Janvārī ASV Senāts noraidīja republikāņu senatoru ierosinājumu noteikt sankcijas pret visām “Nord Stream 2” tapšanā iesaistītajām pusēm. Baidena administrācija norādīja, ka šādas sankcijas ierobežos ASV iespējas novērst Krievijas draudus, bet rietumvalstīm kopumā tas atstās mazāk rīcības iespējas.

“Putins ļoti vēlas redzēt “Nord Stream 2” darbībā. Ja tas kaut ko spēj mainīt, tad pieļauju, ka tieši šis gāzesvads ir viens no iemesliem, kādēļ Krievijai labāk neiebrukt Ukrainā,” sacīja ASV Senāta ārlietu attiecību vadītājs Bobs Mendess.

Ukraina un citas Eiropas valstis ir brīdinājušas, ka jaunais gāzesvads Eiropu padarīs vēl vairāk atkarīgu un ievainojamu no Krievijas ģeopolitiskajām iegribām.

Konflikti saistībā ar enerģijas cenām ir bijis regulārs strīdu avots starp Krieviju un Ukrainu kopš PSRS sabrukuma 1991. gadā. Krievija vairākkārt ir samazinājusi gāzes piegādes apjomus Ukrainai. Pašlaik Krievijai ir nepieciešama Ukraina, jo tieši caur to plūst lielākā daļa uz Eiropu nogādājamās gāzes. Savukārt, izmantojot “Nord Stream 2”, Krievijai būs vienkāršāk “nogriezt” Ukrainu no gāzes piegādēm.

Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka Vācija nepieļauj savu ražoto ieroču piegādes Ukrainai. Vairākas citas NATO dalībvalstis – ASV, Lielbritānija un Čehija paziņojušas, ka tās piegādās Ukrainai ieročus, bet Vācija to atteikusies darīt, izpelnoties kritiku no Ukrainas amatpersonām.

Turklāt arī Vācijas flotes viceadmirāļa Kaja-Ahima Šonbaha izteikumi par to, ka “Putins ir pelnījis cieņu un Ukraina ir zaudējusi Krimu uz visiem laikiem” ir vēl vairāk sašķobījuši Ukrainas attiecības ar Vāciju. Pēc Šonbaha atkāpšanās no amata Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrijs Melniks svētdien paziņoja, ka “Vācijas valdībai ir jāmaina savs kurss attiecībā pret Kijevu, lai atgūtu pilnīgu uzticību Vācijas politikai”.

“Nord Stream 2” ir īpaši svarīgs Krievijai, jo šīs valsts naftas un gāzes eksports nodrošina 40% no kopējiem budžeta ienākumiem. Ja gāzesvads darbotos, tas ļautu piegādāt 55 miljardus kubikmetru gāzes no Krievijas uz Eiropu, apejot Ukrainu. Krievijas valsts kompānija “Gazprom”, kas ir gāzesvada īpašnieks, paziņoja, ka 2021. gadā eksporta cena par 1000 kubikmetriem gāzes ir bijuši 280 dolāri, kas nozīmē – jaunā gāzesvada vērtība gadā varētu būt vairāk nekā 15 miljardi dolāru.

Uzņēmums jau pašlaik ir investējis vairāk nekā 11 miljardus dolāru šī gāzesvada izbūvē.

“Rietumiem ir noderīgas jebkāda veida ietekmes sviras, kas ļautu atturēt Krieviju no uzbrukuma Ukrainai,” teica Bērziņa bilstot, ka ja pašlaik pret gāzesvadu sankcijas netiks noteiktas, nākotnē tas tāpat var mainīties.

“Krievijas ambīcijas ir ļoti lielas, it īpaši pieprasot NATO atgriezties pie deviņdesmito gadu robežām. Šādas prasības nav apspriežamas, un Rietumi nevar dot Krievijai to, ko tā ir iecerējusi,” sacīja Bērziņa.

Savukārt Krievijas Starptautisko attiecību padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs norāda, ka “Nord Stream 2” projekts ir “pārbaudījums Eiropas Savienības autonomijai no ASV”.

“Ja “Nord Stream 2” projekts aizies pa burbuli, kas ir iespējams, tas apstiprinās faktu, ka Eiropa nav uzticams partneris un jūs nevarat strādāt ar Eiropas Savienību tāpēc, ka tā nespēj pieņemt nevienu lēmumu. Respektīvi – ja kaut ko vēlaties, būs jāvēršas Vašingtonā,” sacīja Kortunovs.

Krievija atkārtoti brīdinājusi Rietumus neiesaistīt krīzē “Nord Stream 2”. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka “mēģinājumi politizēt “Nord Stream 2” ir ļoti kontrproduktīvi”.

Tomēr nevar noliegt, ka gāzesvads ir ļoti vērtīgs aktīvs Putina rokās, taču ir apšaubāms, vai tas būs izšķirošais faktors tajā, vai Putins atvilks spēkus no Ukrainas robežas.

“Ja projekts izgāzīsies, tad “Gazprom” un Krievijas ekonomika būs lieli zaudētāji. Bet tas nenozīmēs, ka Krievija piekritīs NATO paplašināšanās plāniem, ja paralēli varēs izmantot arī gāzesvadu,” teica Kortunovs.

“Jautājums ir – kāds ir Putina galvenais mērķis. Viņam ir nauda un valūtas rezerves, tāpēc Krievija arī var atļauties zaudēt zināmus līdzekļus. Tomēr – vai tiešām Putins ir gatavs maksāt ar ekonomiskajām attiecībām?” papildināja Bērziņa.