Turpinot iepriekšējā raksta "Rīgas mikrorajonu apbūve vēl turas. Bet cik ilgi?" tēmu, sazinājāmies ar šī tipa ēkās esošo dzīvokļu biežākajām kreditētājbankām, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, kā arī cilvēku, kas reāli dzīvo vienā no sērijveida ēkām, lai noskaidrotu, kādas ir šo dzīvokļu esošo un turpmāko iedzīvotāju iespējas, kā arī – kas ir lielākā sērijveida dzīvojamo ēku problēma, kuru nemainot tām vienkārši nebūs ilgtermiņa nākotnes?

Tiem, kas nezināja, – līdz pat 1995. gadam sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas piederēja valstij vai tās vadītajām pašvaldībām, uzņēmumiem, kolhoziem u.tml. Pēc tam, kad to iedzīvotājiem tika dota iespēja privatizēt savu dzīvokli, jaunie īpašnieki ieguva ne tikai īpašumu, bet arī pienākumus – rūpēties par dzīvokli un māju kopumā. Šis ir aspekts, kuru daudzi ir aizmirsuši. Vai tā ir mentalitātes vai padomju laika domāšana iezīme? Kas to lai zina, bet tendence neuztvert visu māju kā daļu no savas dzīves telpas ir Latvijā raksturīga iezīme.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X