Kas kavē Latvijas iedzīvotājus stādīt vairāk koku? (5)

Pētījumu centra “Norstat” un “Mežpils alus” veiktās aptaujas dati liecina, ka koku stādīšana ir interesants, taču gana sarežģīts process.

Ir vairāki aspekti, kas var ietekmēt, cik veiksmīgi viss izdosies. Uzmanība jāpievērš gan vietai, gan apkārtējiem objektiem, gan stādīšanas laikam. Tāpat jāatceras, ka koks ir ilgtermiņa projekts, tāpēc noteikti jāpadomā par to, vai vieta, kur šodien tiek stādīts koks, tam būs piemērota arī pēc desmit, divdesmit un vairāk gadiem.

Stādot koku, noteikti jāpadomā par aizsardzību pret nopļaušanu un apgraušanu. Ideālā gadījumā var izmantot aptuveni 1 m garu bambusa mietu, ko pie stādiņa iesprauž pirms vai pēc stādīšanas.

Apkārt nepieciešams izvietot aizsardzību pret trimmerēšanu, lai izvairītos no situācijas, kad, kopjot zālienu, mazais stāds tiek nopļauts. Iestādot kociņu pagalmā, tas būtu jāsargā ar no suņiem vai citiem mājdzīvniekiem.

“Lai gan koku stādīšana nav vienkāršs process, ir virkne ekspertu, kuri labprāt dalās ieteikumos un padomos, tostarp video pamācību veidā, tāpēc pats būtiskākais, lai būtu vēlme stādīt un padarīt apkārtējo vidi zaļāku, tostarp arī pilsētvidi.

Skaistu un nelielu priedi var izaudzēt arī podiņā, tāpēc daļā gadījumu ar par vietas trūkumu nav jāraizējas.

Runājot par lielāku koku stādīšanu, protams, neiztikt bez pašvaldības un nevalstisko organizāciju atbalsta. Līdz šim īstenotās akcijas, piemēram, koku stādīšana Rīgas centrā, jau ir apliecinājušas – ja ir visu iesaistīto pušu vēlme, būs arī rezultāti,” norāda “Mežpils alus” mārketinga vadītāja Evita Dadzīte.

“Jau gadsimtiem ilgi mežs ir bijis Latvijas “zaļais zelts”, kas nodrošinājis iztiku daudzām Latvijas iedzīvotāju paaudzēm.

Mežs ir arī naudā nenovērtējama iespēja dzīvot zaļā vidē arī mūsu bērniem, tāpēc koka stādīšana ir svētīgs darbs, kuru rosinām paveikt ikvienam. Katrs mežs ir reiz ir sācies ar vienu kociņu, tāpēc ir svarīgi stādam atrast pareizo vietu un to kopt, lai izaugtu liels un spēcīgs koks.

Lai arī katru gadu valstī ar mežu tiek apstādīti vairāki desmiti tūkstoši hektāru zemes, Latvijā netrūkst vietas jauniem stādījumiem,”

uzsver “Ziemeļlatvijas mežsaimnieks” valdes loceklis Kristaps Jēkabsons.

Vietas trūkumu kā kavējošo faktoru visbiežāk minēja Zemgales iedzīvotāji (40%), bet zināšanu trūkumu par pareizu stādīšanu – Rīgas iedzīvotāji (29%). Kurzemes iedzīvotāji (54%) visbiežāk norādīja, ka nav aizdomājušies par koku stādīšanu.

Dārzkopībā un koku audzēšanā ir ļoti daudz dažādu nianšu - lai izprastu, kas kokam nepieciešams, vislabāk pašam eksperimentēt, skatīties, kā to ietekmē dažādas vietas, laika apstākļi u.tml.

Piemēram, priedei ir svarīga laistīšana, tajā pašā laikā nedrīkst laistīt pārāk bieži. Mēslošana gan šim kokam nav primārais, ar to var neaizrauties.

Priedes nav ļoti prasīgas, galvenais, lai būtu kāds substrāts, kur augt.

Tam obligāti nav jābūt ļoti auglīgam substrātam. Būtiski, lai ir zināms mitruma līmenis un apgaismojums. Un jāatceras – priede nemīl konkurenci.

Tas, vai koku izdosies veiksmīgi izaudzēt, būs atkarīgs no daudziem jau pieminētajiem faktoriem – vai sākuma posmā izdosies pietiekami bieži aplaistīt, nodrošināt, ka neviens stādam neuzkāpj un neuzbrauc virsū, ka suns netiks tam klāt vai kāds cits mājdzīvnieks neapēd.