Izsolīs milzīgu, melnu dimantu, kas, iespējams, radies kosmosā (11)

Nav īsti skaidrs, kur šis dimants tika atrasts vai kurš noslīpējis tā 55 šķautnes. 2006. gadā Ginesa rekordu grāmatā šis dimants tika iekļauts kā lielākais un cietākais zināmais dimants pasaulē, rakstīts izsoļu nama publicētajā preses relīzē.

Dimanta formu iedvesmojis Tuvo Austrumu plaukstas simbols hamsa. Šis simbols bieži tiek lietots rotaslietu izgatavošanā un palīdz pret ļaunu aci. 20 gadu šis dimants atradās pie viena un tā paša kolekcionāra, bet nekad iepriekš nav izstādīts publiski.

Izsoļu nama mājaslapā arī vēstīts, ka dimants ir karbonado dimants, kas cēlies kosmosā. Izsoļu nams apgalvo, ka dimants ir noslīpēts pēc tam, kad uz Zemes nogāzies ar asteroīdu. Tas, protams, skan ļoti labi un ir labs āķis, tomēr patiesība par karbonado dimantiem ir nedaudz citādāka.

Karbonado dimanti, kas bieži tiek dēvēti par melnajiem dimantiem, patiesībā ir polikristāliski dimanti, proti, tos veido cieši kopā salipuši mazi dimantu graudiņi. Šie dimanti atgādina ogles gabaliņus. Atšķirībā no tradicionālajiem dimantiem karbonado dimanti nav atrodami kimberlīta ieslēgumos, bet gan upju smilšainajās gultnēs vai plūdu vietās Brazīlijā un Āfrikas vidienē.

Šīs dimanta raksturiezīmes dažus zinātniekus uzvedināja uz domas, ka karbonado dimanti patiesībā uz Zemes ir nonākuši ar asteroīdiem pirms aptuveni trīs miljardiem gadu. 2007. gada pētījumā rakstīts, ka karbonado dimanti ir radušies pēc supernovas un uz zemes nonākuši dimanta asteroīda formā. Tomēr, par spīti pētījumiem, karbonado dimantu izcelsme nav pavisam skaidra.

Lai nu kā, izsoļu nams plāno vērtīgo dārgakmeni pārdot par vismaz sešiem miljoniem ASV dolāru.