Horvātijas premjers atvainojas par prezidenta Ukrainai veltītajiem izteikumiem (13)

"Es gribētu atvainoties Horvātijas valdības vārdā Ukrainai - vienai no pirmajām valstīm, kas [1991.gadā] atzina Horvātijas valsti," premjera teikto citē ziņu aģentūra "Hina".

Milanovičs pirms tam bija izteicies, ka Ukraina ir "viena no korumpētākajām valstīm pasaulē" un ka militāra konflikta gadījumā Horvātija no turienes izvedīs savus karavīrus.

"Tas viss notiek Krievijas priekšnamā," piebilda valsts galva, norādot, ka ir jāpanāk vienošanās, kurā "būtu ņemtas vērā Krievijas drošības intereses".

"Sākumā man likās, ka to saka kāda Krievijas amatpersona," par prezidenta izteikumiem sacīja premjers, atgādinot, ka Ukrainā nav Horvātijas karavīru.

Kā sacīja Plenkovičs, Horvātijas virsnieku kontingents nesen atbilstoši grafikam atgriezies no Polijas, kur atradās NATO spēku sastāvā.

Horvātija ievēro NATO dalībvalsts saistības, uzsvēra premjers.

Horvātija kļuva par neatkarīgu valsti 1991.gadā pēc Dienvidslāvijas izjukšanas. Kopš 2009.gada tā ir NATO valsts, bet kopš 2013.gada arī Eiropas Savienības sastāvā.

Jau vairākas nedēļās nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.

Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.

ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.