diemžēl tā "nulle tolerance" šobrīd dzīvē nestrādā" sacīja deputāte, aicinot organizāciju uz "lielāku aktivitāti".
Arī komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) sēdē sliecās atbalstīt šādu nostāju, norādot uz faktu, ka imunologa lietā mediķis bija jau vienreiz atlaists, bet tik un tā varēja turpināt darbu citā ārstniecības iestādē. Deputāts arī uzsvēra, ka ir būtiski, lai pacients ārsta kabinetā justos droši, turklāt par ļaunprātīgu rīcību ir jāsaņem taisnīgs sods.
Deputāti sēdē pārsprieda arī darba devēja atbildību, nodarbinot personas, kurām ir apturēts ārstniecības personas sertifikāts, un rosināja radīt sistēmu, kas darba devējus informētu par gadījumiem, kad tiek mainītas personas tiesības strādāt vai ieņemt noteiktu amatu.
Deputātiem pārrunājot pacientu tiesību pārstāvēšanu un drošības stiprināšanu, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs akcentēja, ka pašlaik Latvijā trūkst skaidra pacientu atbalsta sistēmas, kurā pacienti varētu vērsties ar jautājumiem vai ziņot par iespējamiem pārkāpumiem.
Sēdes dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar iespēju reaģēt gadījumos, kad ārstniecības personas izplata viltus informāciju, tostarp akcentēja nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos.
Kā vēstīts, Latvijas Radio sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica" ziņoja, ka imunologa lietā pēc saņemtiem vairāku sieviešu iesniegumiem Valsts policija 2009.gadā sāka kriminālprocesu, kas pēc četriem gadiem tika izbeigts un lieta līdz tiesai nenonāca. Sievietes pārsūdzēja vienreiz, bet prokuratūra to atstāja spēkā.