"Latvijas dzelzceļš" modernizēs 48 paaugstinātās pasažieru platformas

Posmā Rīga-Krustpils tiks pārbūvētas 12 platformas, posmā Rīga-Skulte - 20 platformas, posmā Rīga-Tukums - deviņas platformas, bet posmā Rīga-Jelgava - septiņas platformas.

Projekta izmaksas ir 44,4 miljoni eiro, tostarp Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums ir 37,8 miljoni eiro, bet LDz līdzfinansējums - 6,6 miljoni eiro. Patlaban tiek veikti projektēšanas darbi.

Turpinot dzelzceļa tīkla modernizāciju, līdz 2027.gada beigām pieejamā finansējuma ietvaros tiks modernizētas stacijas un pieturas punkti dzelzceļa līnijās no Rīgas līdz Valgai, no Krustpils līdz Daugavpilij un no Krustpils līdz Rēzeknei.

Savukārt līdz 2031.gada beigām ir plānots modernizēt stacijas un pieturas punktus dzelzceļa līnijā no Jelgavas līdz Liepājai un atjaunojamajā dzelzceļa līnijā no "Tukums II" līdz Ventspilij, bet līdz 2035.gada beigām tiks modernizētas stacijas un pieturas punkti dzelzceļa iecirknī Pļaviņas-Gulbene.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs uzsvēra, ka visās modernizētajās stacijās tiks nodrošināta gan kvalitatīva, droša un ērta infrastruktūra, gan vides pieejamība visām sabiedrības grupām.

LDz sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu biedrību "Apeirons" ir izstrādājis vides pieejamības vadlīnijas dzelzceļa pasažieru infrastruktūrai. Izstrādājot un realizējot jaunus dzelzceļa pasažieru infrastruktūras objektus, kā arī pakāpeniski modernizējot un pārveidojot jau esošos objektus, LDz balstīsies uz šajās vadlīnijās ietvertajiem vides pieejamības pamatprincipiem cilvēkiem ar ierobežotu mobilitāti, tostarp cilvēkiem ar dažādu veidu invaliditāti.

Kleinbergs norādīja, lai sasniegtu koncepcijas par dzelzceļa kā pasažieru pārvadājumu mugurkaulu mērķi, būtiski ir valsts un pašvaldību līmenī īpašu uzmanību pievērst iedzīvotājiem ērtas, drošas un pieejamas dzelzceļa staciju tuvumā esošās infrastruktūras attīstībai. Integrējot dažādu transporta veidu savienojumus, attīstot velosipēdu, elektroskūteru, gājēju un automašīnu novietošanas infrastruktūru tā, lai dzelzceļa stacija ir nozīmīgākais pārsēšanās punkts, tiks mazināta nepieciešamība un vēlme pēc personiskā autotransporta izmantošanas.

LDz jau pašlaik sadarbībā ar pašvaldībām ir sācis darbu pie šādu mobilitātes punktu izveides, dzelzceļa stacijām un pieturas punktiem piegulošo teritoriju nododot pašvaldībām un sadarbībā ar tām šajā teritorijā izveidojot autostāvvietas "park&drive" vajadzībām, velosipēdu novietnes, kā arī dažādos citos veidos labiekārtojot vidi.

Kleinbergs uzsvēra, ka arī turpmākajā periodā īpaša uzmanība tiks pievērsta staciju teritorijām piegulošās zemes nodošanai pašvaldībām vai komersantiem autostāvvietu iekārtošanai un cita veida labiekārtošanas darbu veikšanai.

Plānojot dzelzceļa staciju un pieturas punktu aprīkojumu, un, ņemot vērā pasažieru apgrozījumu katrā no šīm stacijām, ir izdalītas staciju klases pēc pasažieru skaita no A līdz F klases stacijām, kur A klases stacija ir ar vairāk nekā miljons apkalpotiem pasažieriem gadā, B klase - ar 500 000 līdz vienam miljonam pasažieru, C klase - ar 250 000 līdz 500 000 pasažieru, D klase - ar 100 000 līdz 250 000 pasažieru, E klase - ar 10 000 līdz 100 000 pasažieru, bet F klase - ar mazāk nekā 10 000 pasažieru gadā.

Kleinbergs skaidroja, ka dzelzceļa pasažieru infrastruktūras attīstība ir balstīta uz principu, ka neatkarīgi no stacijas vai pieturvietas noslodzes vai pasažieru skaita tajā, ikvienam iedzīvotājam ir jāsaņem līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojums ikvienā Latvijas vietā, kur tiek izmantots dzelzceļš. Tādēļ visās LDz modernizētajās stacijās un pieturas punktos pēc moduļu principa būs konkrētajai vietai atbilstoša izmēra nojume, piemērots skaits soliņu, velonovietņu un cita veida aprīkojums, kā arī būs nodrošināta informācijas un apziņošanas sistēma.

Attīstoties teritorijām un mainoties iedzīvotāju skaitam un paradumiem, mainās arī dzelzceļa staciju un pieturas punktu noslodze, tādēļ, lai nodrošinātu pasažieru plūsmai atbilstošu pasažieru platformu aprīkojumu, staciju klasifikācija tiks pārskatīta ne retāk kā reizi piecos gados, informēja Kleinbergs.

Visu dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektu līdz 2035.gadam kopējās aptuveni aplēstās izmaksas varētu būt līdz 4,5 miljardiem eiro un projekti tiks realizēti atkarībā no finanšu līdzekļu pieejamības.