Pēc «dzelzs priekškara» krišanas bijušo padomju republiku iedzīvotājiem pirmoreiz nonākot Rietumeiropā, vienu no lielākajiem kultūršoka momentiem aiz raibajiem veikalu plauktiem izsauca atvērtā un iekļaujošā sabiedrība. Seniori ratiņkrēslos devās uz teātra izrādēm, bērni ar kustību traucējumiem vai mentālām slimībām parkos rotaļājas ar vienaudžiem. Par spīti veselības problēmām, šie cilvēki centās dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi, un visa sabiedrība viņiem palīdzēja, kamēr postpadomju telpā invaliditāte būtībā bija spriedums turpmākās dzīves aizvadīšanai savā mājoklī vai ārstniecības iestādē.
Par pāris toņiem gaišākai bērnībai
Pateicoties Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikai, jaunajās dalībvalstīs paveikts liels darbs iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Tas notiek joprojām, un viens no pozitīvajiem piemēriem bērnu ar īpašām vajadzībām dzīves uzlabošanā ir nodibinājums Caritas Latvija, kas jau trīs gadus Rīgā sniedz sociālos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
«Caritas Latvija vairākus gadus attīsta sociālos pakalpojumus. Vairāk koncentrējamies uz sociālajiem pakalpojumiem bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm. Šajā Eiropas Sociālā fonda projektā, kas norit jau kopš 2019. gada sākuma, esam attīstījuši un cēluši kapacitāti tieši šiem pakalpojumiem, nodrošinot dienas aprūpes centra, aprūpes mājās, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus viņu vecākiem vai aprūpētājiem,» stāsta Caritas Latvija valdes priekšsēdētāja Inese Švekle, piebilstot, ka visi projekta ietvaros pieejamie pakalpojumi tika sniegti Rīgā dzīvojošajiem bērniem vecumā līdz pilniem 17 gadiem. Tos izmantoja 50 bērni, un līdzīgus projektus citi nodibinājumi īstenoja arī citur Latvijā.
«Caritas Latvija ilgi strādā ar bērniem ar invaliditāti, veidojot dažādas nometnes. Jau agrāk bijām domājuši par sociālo pakalpojumu sniegšanu, un, redzot, ka sociālie fondi piedāvā atbalstu, savlaicīgi sākām veidot šos pakalpojumus. Informējām par šīm iespējām sociālo dienestu, kas uzrauga daudzus no šiem bērniem, apziņojām ģimenes caur sociālajiem tīkliem, kā arī uzrunājām vecāku organizācijas un iniciatīvas grupas. Jāsaka paldies vecākiem par atsaucību, jo viņi ļoti aktīvi informē viens otru dažādās WhatsApp grupās un sociālajos tīklos,» projekta pirmsākumus atsauc atmiņā nodibinājuma vadītāja.
Viņa uzsver, ka darbs ar katru bērnu notiek individuāli. Vispirms starpdisciplinārā speciālistu komanda sociālā darbinieka vadībā sastāda sociālās rehabilitācijas plānu konkrētajam bērnam, saskaņo to ar vecākiem un vajadzības gadījumā piesaista mediķus, lai sociālā rehabilitācija nebūtu atrauta no veselības aprūpes. Tādejādi abas rehabilitācijas iet roku rokā.
«Eiropas Sociālā fonda līdzekļi šai mērķa grupai bija un joprojām ir ļoti, ļoti svarīgi, jo tie sniedz iespēju klientiem saņemt bezmaksas nodarbības un speciālistu konsultācijas. Tās veicina bērnu attīstību, mazina izolētību, kā arī atvieglo dzīvi vecākiem. Klientiem bija pieejams sociālais darbinieks, ergoterapeits, mākslas terapeits, fizioterapeits, logopēds un daudzi citi speciālisti. Lai bērniem nodarbības būtu kvalitatīvākas, par piešķirtajiem līdzekļiem uzlabojām materiāli tehnisko bāzi,» stāsta I.Švekle.
Kopš pagājušā gada tiek īstenota projekta otrā kārta. Tajā pakalpojums ir paredzēts bērniem no dzimšanas līdz 20 gadu vecumam. Tā ietvaros tiek sniegts atbalsts aprūpē, tostarp ēšanā, ēdiena pagatavošanā, ģērbšanā, pozicionēšanā, ķermeņa higiēnas nodrošināšanā un rūpēs par izskatu, medikamentu lietošanā, kā arī uzraudzībā, pašaprūpes spēju un sociālo prasmju attīstībā, saturīga brīvā laika pavadīšanā. Tiek piedāvāta arī bērna pavadīšana un tehniskie palīglīdzekļi.
Pakalpojumu var saņemt Rīgā deklarētie bērni, ja viņiem ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību vai ģimenes ārsta izraksts par to, ka bērnam ir nepieciešams noformēt VDEĀVK atzinumu par īpašās kopšanas nepieciešamību, kā arī bērni, kuriem ir noteikta invaliditāte vai izsniegts ģimenes ārsta vai psihiatra izraksts par nepieciešamību noteikt invaliditāti.
Eiropas Sociālajā fondā nozīmīgs atbalsts iniciatīvām iekļaujošas sabiedrības veidošanā paredzēts arī 2021.-2027.gada plānošanas periodā. Pavisam caur kohēzijas politikas instrumentiem Latvijas ekonomikā ieplūdīs aptuveni 10,5 miljardi eiro, ko paredzēts novirzīt piecu galveno ES mērķu sasniegšanai: Viedāka Eiropa, Zaļāka Eiropa, Savienotāka Eiropa, Sociālāka Eiropa un Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.
Viedāka Eiropa paredz atbalstīt inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, kā arī digitalizāciju. Zaļākas Eiropas ietvaros tiek īstenoti klimatneitralitāte un vides aizsardzības projekti, Savienotāka Eiropa ir par drošu, ilgtspējīgu un pieejamu transporta un digitālo savienojumu attīstību. Sociālāka Eiropa paredz vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, bet Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa ir ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība.
Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.