Attiecību saspīlējums starp Krieviju un rietumvalstīm Ukrainas kontekstā turpina uzņemt apgriezienus. Tikmēr gan politikas veidotāji un diplomāti, gan starptautiskā sabiedrība kopumā prāto un min, kādi ir Krievijas mērķi un kur tiks novilktas "sarkanās līnijas". Vai Krieviju tiešām interesē pilna mēroga karš Ukrainā? Vai rietumvalstīm ir kādas reālas atturēšanas iespējas? Par iespējamo situācijas attīstību 27. janvārī raidījumā "Pasaule kabatā" TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere iztaujāja Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, RSU profesoru un Eiropas studiju fakultātes dekānu Andri Sprūdu, kā arī militāro ekspertu, bruņoto spēku rezerves kapteini un bloga “Vara bungas” autoru Mārtiņu Vērdiņu.
Kaut gan vēl nesen vairums politikas apskatnieku sliecās domāt, ka Krievijas provokāciju mērķis ir atkal nonākt pie sarunu galda ar lielvaru līderiem un reizē veicināt nestabilitāti vai šķelšanos Ukrainā un rietumvalstu pozīcijā, pēdējo nedēļu notikumi rosinājuši prognozes arī par jauna Aukstā kara vai 2014. gadā iesāktā procesa turpināšanos. Minējumi šķietami turpinās arī pašā Krievijā, jo, kā atgādina profesors Sprūds, arī pats Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vēl nesen izteicies par risinājuma atrašanos tikai “Putina galvā”. Kaut gan LĀI direktors neuzskata, ka Krievijas mērķis ir tūdaļ okupēt Ukrainu, viņš uzsver, ka Putinam ir svarīgas tikai divas lietas – vara un ietekme, un nav skaidrs, vai ar līdz šim panākto ietekmes pieaugumu, ko sniegusi pasaules pievērstā uzmanība, ir pietiekami.