Veikts pētījums par pandēmijas ietekmi uz Baltijas mediju tirgu (2)

Viņa pauda, ka vienlaikus lielākajai daļai mediju ieņēmumi 2020.gadā mazinājušies.

Kopumā no pētījumā analizētajiem mediju uzņēmumiem 32 strādājuši ar peļņu, 15 - ar zaudējumiem. Tikmēr apgrozījums pieaudzis 14 kompānijām, bet tas sarucis 32 uzņēmumiem.

Krūtaine paskaidroja, ka kompāniju atkopšanās 2020.gadā varētu būt saistīta ar straujo izdevumu samazināšanu, kamēr Lietuvas "15min Group" vadītājs Tomss Balžeks izteica viedokli, ka tas drīzāk saistīts ar valstu piešķirtajiem atbalstiem arī mediju uzņēmumiem Covid-19 pandēmijas apstākļos.

No privātajiem medijiem labākie finanšu rādītāji apgrozījuma ziņā 2020.gadā novēroti Igaunijas "Postimees Group", kas strādāja ar 34,097 miljonu eiro apgrozījumu, seko Lietuvas "All Media Lithuania" ar 27,306 miljonu eiro apgrozījumu un "Laisvas ir nepriklausomas kanalas" ar 23,112 miljonu eiro apgrozījumu.

No Baltijas mediju uzņēmumiem pelnošākais 2020.gadā bija "All Media Lithuania", kura peļņa sasniedza 6,097 miljonus eiro, seko "Laisvas ir nepriklausomas kanalas" ar 2,451 miljona eiro peļņu un SIA "Žurnāls Santa" ar 1,445 miljonu eiro peļņu.

No sabiedriskajiem medijiem lielākie ieņēmumi 2020.gadā bija Lietuvas "Lietuvos nacionalinis radijas ir televizija" ar 47,08 miljonu eiro apgrozījumu, otro pozīciju ieņēma Igaunijas sabiedriskais medijs "Eesti Rahvusringhääling", "Latvijas Televīzijas" apgrozījums bija 19,09 miljoni eiro, bet Latvijas Radio - 10,32 miljoni eiro.

Tāpat pētījumā apkopoti arī dati par mediju auditorijām - 28 no apskatītajiem medijiem auditorija 2020.gadā nemainījās, bet 36 - tā samazinājās. Tendences parādīja, ka populārākie mediji Baltijas valstīs ir internetā, kur arī pandēmijas apstākļos pieaugusi auditorija. Savukārt radio bijis lielākais "pandēmijas upuris", jo, samazinoties cilvēku mobilitātei, sarukusi arī tā auditorija.

Kā ziņots, pētījumā "Baltic Media Health Check" ikgadēji analizē tendences, finanses un svarīgus jautājumus Baltijas mediju tirgiem. Šī gada pētījumā autori aplūkojuši 2020.gada finanšu rezultātus Baltijas mediju kompānijām. Tāpat ziņojumā apskatīti arī Baltijas mediju maksas satura produkti, kā arī noskaidrots, kāpēc vietējiem reklāmdevējiem un medijiem ir jācīnās par to, lai reklāmas nauda tiktu mērķēta uz Baltijas krievvalodīgo auditoriju, kā arī tas, kā mediju uzņēmumi izmanto mākslīgo intelektu ziņu telpās.

"Baltic Media Health Check" veidojuši autori no Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica", sadarbojoties ar "SSE Riga Mediju studiju centru".