Uz atbalstu nozīmīga satura veidošanai, iespējams, varēs pretendēt arī interneta mediji

Pēc SIF paustā, nedēļas sākumā Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas konsultatīvajā padomē tika diskutēts par vairākiem priekšlikumiem SIF īstenotajos Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursos.

SIF norādīja, ka konkursa "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai latviešu valodā tematiskajās kategorijās" nolikums tiks grozīts un pieteikšanās termiņš tiks pagarināts, tāpēc SIF aicina mediju pārstāvjus vēl neiesniegt savus projekta pieteikumus un sekot līdzi aktualitātēm par izmaiņām konkursa nolikumā tīmekļvietnē "sif.gov.lv".

SIF padomes sēdē 14.janvārī tika apstiprināti MAF konkursu nolikumi, paredzot iespēju precizējumiem, lai 4.februāra SIF padomes sēdē nepieciešamības gadījumā vienotos par grozījumiem MAF atbalstā.

Jau vēstīts, ka astoņi mediju nozares dalībnieki nosūtīja iebildumus Valsts prezidentam Egilam Levitam, kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītājai Vitai Andai Tēraudai (AP) un SIF vadītājai Zaigai Pūcei pret MAF nolikumu un plānoto finansējuma sadali citā konkursā.

Ar vēstuli tika pieprasīts šo procesu apturēt, kamēr nav notikušas konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm, un panākta vienošanās par loģiskiem un godīgiem atbalsta sadales kritērijiem.

Vēstules autori skaidroja, ka 10.janvāra Mediju konsultatīvās padomes sēdē KM piedāvāja iepriekš neapspriestas izmaiņas, kas paredzēja no pretendentu loka, kas var pastāvīgi iesniegt projektu pieteikumus, izslēgt neatkarīgos producentus. Kad piedāvātos grozījumus padomes locekļiem izsūtīja rakstiski, no pretendentu loka izslēdzamajiem bija pievienotas arī biedrības, kas pirms tam sarunā nebija pieminētas. Mediju pārstāvjiem nav bijis skaidrs ne tas, no kurienes, ne kāpēc šādas izmaiņas jau gadiem funkcionējošā sistēmā pēkšņi radušās.

Tāpat padomes locekļiem tika piedāvāta finansējuma sadales tabula pa mediju veidiem, kuras veidošanas kritēriji nav skaidri, par kuriem nav notikusi atklāta diskusija un panākta vienošanās ar visām industrijas daļām, uzsver vēstules autori. No tās izrietēja, ka interneta medijiem, kuri ir vadošajās pozīcijās sabiedriskās domas aptaujās par to, kur iedzīvotāji iegūst informāciju, atvēlēta nepieņemami maza finansējuma daļa.