Video ⟩ Arī Stendzenieka algošana ir saistīta ar lēmumu apturēt valsts finansējumu PCL (6)

Teikās piesauktais velns, kas izlien no Daugavas, lai nopostītu Rīgu, nu jau desmit gadus esot pārcēlies uz Rīgas domi un sācis savus posta darbus. Ar šādu reklāmu 2020.gada vasarā toreizējā “KPV LV” pieteica savu Rīgas mēra amata kandidātu – Saeimas deputātu un bijušo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro. Partijai līgumi par publicitātes un reklāmas pakalpojumu sniegšanu, kas tika uzrādīti arī vēlēšanu deklarācijā, bija noslēgti ar SIA “Thumbs up media line” (“Thumbs up”). Taču šī un arī vairāku citu klipu idejas nāca no firmas apakšuzņēmēja – SIA “Silverback”, kuras pazīstamākais līdzīpašnieks un valdes loceklis bija reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

Aģentūra “Thumbs up media line” par darbu 2020.gada vasarā no “KPV LV” saņēma 124 tūkstošus eiro. Savukārt SIA “Silverback” no aģentūras par vēlēšanu kampaņas radošo daļu saņēma apmēram 50 tūkstošus. KNAB salīdzināja saskaņā ar līgumu tāmēm aģentūras “Thumbs up” sniegtos pakalpojumus partijai ar pakalpojumiem, ko aģentūra saņēma no “Silverback”, un vairākos gadījumos secināja, ka tie precīzi sakrīt. Aģentūra gan vēl klāt saņēma arī 15 procentu komisijas maksu.

KNAB secināja, ka “Silverback” ziņojumos Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā tās darbinieku – radošā direktora Stendzenieka un projekta direktores Vitas Gaismas – nostrādātās stundas norādītas mazākā apmērā nekā partijas akceptētajās tāmēs. Piemēram, par visu “KPV LV” Rīgas reklāmas kampaņas laiku KNAB ieskatā no tāmēm jāatņem 120 stundas Stendzenieka darba par 120 eiro stundā – tātad 14,4 tūkstoši eiro bez aģentūras komisijas un PVN.

KNAB ieskatā, arī vairākās citās pozīcijās “KPV LV” pārmaksāja uzņēmumam “Thumbs up media line” par vispār nesaņemtiem vai nepietiekamā apmērā saņemtiem pakalpojumiem – kopā ar komisijām un nodokļiem 70 643,50 eiro. Tādējādi esot pārkāpts no partiju finansēšanas likuma izrietošais princips, ka ar valsts finansējumu partijas rīkojas lietderīgi, proti, mērķi sasniedz ar iespējami mazāko naudas izlietojumu un pakalpojumu iegādājas par iespējami izdevīgāko cenu.

Vienīgais no 2020.gada vasaras “KPV LV” valdes locekļiem, kas joprojām palicis partijā PCL un tās valdē, ir Saeimas deputāts Māris Možvillo. Viņš uzskata, ka KNAB pārmetumi esot nepamatoti, bet biroja lēmumi par finansējuma apturēšanu un 70 tūkstošu eiro atmaksu – sasteigti, lai KNAB 15.janvārī varētu neizmaksāt partijai pusi no šogad paredzētās naudas jeb vairāk nekā 320 tūkstošus eiro.

“Neviena vārda nav par to, ka kaut kādi pakalpojumi būtu par dārgu, iepirkti, pārsniedzot kaut kādas tirgus cenas, izlietoti nesaimnieciski. Bet šeit pārsvarā pārmetums ir par to, ka partijas un līgumslēdzēja attiecības no partijas puses bija jākontrolē arī, ko dara šī te līgumslēdzēja, izpildītāja trešās personas, kas savukārt ar partiju pa tiešo nav slēgušas nekādu līgumu,” KNAB lēmumu komentē Možvillo.

KNAB lēmumā redzams, ka paskaidrojumus snieguši visi tā laika “KPV LV” valdes locekļi, kuri stāstīja, ka par kampaņas organizēšanu atbildīgie no valdes nozīmēti tika Rīgas mēra amata kandidāts Nemiro un Ēriks Pucens. Šobrīd abi vairs nav partijas biedri.

Pucens vēlāk KNAB stāstīja, ka bijis iecelts par kampaņas tehnisko direktoru, taču procesā viņš faktiski neiesaistījās un bija formāls palīgs, kas parakstīja dokumentus. Visus līgumus ar “Thumbs up” un pieņemšanas-nodošanas aktus viņš parakstījis, neredzot atskaites par konsultāciju sniegšanu, bet esot paļāvies uz Nemiro apliecinājumiem, ka visi darbi ir veikti pilnā apmērā.

Nemiro bija tas, kurš uz valdi atveda “Thumbs up media line” pārstāvi Tomu Lūķi un Stendzenieku. Tagad Nemiro, vairs nebūdams nevienas partijas biedrs, uzskata, ka valsts finansējums partijām esot pārāk liels, jo pārsniedz vēlēšanu kampaņu limitēto tēriņu griestus. Taču par partijas tēriņiem Rīgas vēlēšanu kampaņā Nemiro saka: “Par to, vai šie līdzekļi ir iztērēti lietderīgi vai nelietderīgi, es paskaidrojumus sniedzu KNAB un apliecinu tātad vēlreiz, ka tajā brīdī, kad notiek priekšvēlēšanu laiks, tas ir reklāmistiem nu diemžēl, bet pļaujas laiks. Viņi cenas acīmredzami palielina pat nevis par procentiem, bet par reizēm atsevišķos gadījumos. Līdz ar to mēs, veidojot kampaņu, sastopamies ar to, ka cenas ir kāpušas.”

Nemiro komentē arī bijušo “KPV LV” valdes locekļu pausto, ka atbildīgi par kampaņas norisi bijuši vien divi cilvēki no valdes: “Nav tāds viens atbildīgais, lai gan visi tagad, protams, ar pirkstiem norāda uz vienu, bet valde ir atbildīga kopā, jo tajā brīdī, kad mēs pieņēmām lēmumus, tad visi arī piedalījās. Ja gadījumā kāds tiešām uzskatīja, ka viņš nu nekādi nav apmierināts ar kādu no procesiem, neapšaubāmi vajadzēja celt iebildumus un tos tad attiecīgi noformēt. Tas nenotika.”

Vēlēšanu laikā “Thumbs up media line” strādājošais Toms Lūķis un SIA “Silverback” valdes locekle Vita Gaisma “de facto” apgalvoja, ka klientu konsultēšana vēl pirms oficiāla līguma noslēgšanas reklāmas jomā esot ierasta prakse. To, ka kaut kādi pakalpojumi netika sniegti, bet nauda par tiem gan saņemta, viņi noliedza.

Arī kampaņas radošajam tēvam Ērikam Stendzeniekam ir savs skaidrojums par KNAB konstatētajām nesakritībām: “Stundu uzskaitīšana ir viens no kretīniskākajiem darba samaksas kalkulēšanas veidiem, jo ļoti bieži ir tā, ka es izdomāju ideju jau pirmajās piecās minūtēs, kad es tiekos ar klientu, bet es nevaru viņam izrakstīt rēķinu par piecām minūtēm, teiksim, par 10 eiro. Tāpēc stundas, stundu likmes nav nekādā sakarā ar to, cik es tur faktiski esmu pavadījis. Es tam lieku pa virsu visu savu izglītību dažsimt tūkstošu eiro vērtībā, savu pieredzi 25 gadu garumā, savu “track record”, un no tā veidojas cena.”

Kā “de facto” skaidroja vairāki iesaistītie, “KPV LV” līguma tieši ar Stendzenieka firmu “Silverback” nebija, jo pa vidu bija aģentūra “Thumbs up media line”. Noprotams, ka šādā veidā distancēties no politiskās reklāmas vēlējies pats Stendzenieks. Arī tagad viņš uzsver, ka “Silverback” bijuši kā kurpnieks, kam iedod zābaku, viņš to vienkārši salabo un nosauc cenu.

Pirms Saeimas vēlēšanām Stendzenieks “KPV LV” gan skarbi kritizēja, taču pusotru gadu vēlāk tomēr piekrita ar šo partiju strādāt, jo, kā pats saka, divi lielākie huligāni, kas viņus ievilka Saeimā – Artuss Kaimiņš un Aldis Gobzems – no tās bija prom. “KPV LV” izgāšanās Rīgas domes vēlēšanās bijusi likumsakarīga, tagad atklāts ir Stendzenieks – jo viņi nebija tik uzcītīgi kā viņa regulārais politiskais klients Ainārs Šlesers: “Viņiem šķita, ka viņi paši ir tik mīlēti un populāri, un ja vēl tur Ēriks kādā stūrītī kādā brīdī drusciņ piepalīdzēs, tad mēs varam vispār atslābt un neko nedarīt. Un tad es teicu, ka būs auksta duša. (..) Es šeit redzēju vienkārši baru ar sliņķiem, kas cerēja: “Ā, nu Stendzenieks, tur jau mēs tāpat tiksim!” Un es brīdināju. Nu, tā – ko varēju, to darīju.”

Iepriekš Stendzenieks medijos saistību ar “KPV LV” Rīgas kampaņu publiski noliedza. Tagad reklāmists skaidro – tas tāpēc, ka līguma ar partiju viņa firmai nebija un viņš arī neesot gribējis iet jautātāju pavadā.

Tikmēr PCL tagad grasās tiesā apstrīdēt KNAB lēmumus gan par valsts finansējuma apturēšanu, gan par līdzekļu atmaksu. Atmaksāt 70 tūkstošus eiro partija arī negrasās, jo uzskata, ka KNAB lēmums vēl nemaz neesot stājies spēkā, jo tajā bijušas drukas kļūdas. Tāpēc pastāv iespēja, ka februārī partijai nāksies tiesāties ar KNAB arī par tās darbības apturēšanu – šādu nākamo soli KNAB varēs spert, ja nepamatoti iztērētie līdzekļi netiks atmaksāti 30 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās.