Onkoloģijas plāna mērķi līdz 2020.gadam – sasniegti tikai daļēji

Tajā skaidrots, ka ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū, ik gadu aptuveni 6000 iedzīvotāju nomirstot ļaundabīgo audzēju dēļ. Aptuveni 30% no tiem nav sasnieguši 65 gadu vecumu.

Pēdējo 11 gadu laikā - kopš 2010.gada - mirstība ļaundabīgo audzēju dēļ Latvijā pieaugusi par 9,6%. Vienlaikus mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar ziņojumā sniegtajiem datiem, ik gadu vairāk nekā 11 000 cilvēku Latvijā pirmreizēji tiek diagnosticēts ļaundabīgais audzējs. Saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem pakāpeniski pieaugot visā Eiropā, tostarp arī Latvijā, kur no 2010.gada līdz 2017.gadam šis pieaugums bija mērāms 13% apmērā.

Pēc ziņojuma autoru paustā, tas visdrīzāk skaidrojams gan ar izplatības pieaugumu saistībā ar populācijas novecošanos, ar riska faktoru izplatību, gan ar diagnostikas uzlabošanos un pieejamību, kā arī vēža savlaicīgas atklāšanas valsts programmu jeb skrīninga ieviešanu.

Līdz ar to esošā situācija onkoloģisko slimību mazināšanas jomā, Veselības ministrijas ieskatā, liecina par nepieciešamību turpināt iesāktos darbos. To vidū ministrija iezīmē sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņu rīkošanu, specifiski uz mērķa grupām vērstas aktivitātes ar mērķi uzlabot situāciju primārajā diagnostikā, esošo skrīningu aptveres un kvalitātes palielināšanu, kā arī paliatīvās aprūpes pieejamības paplašināšanu.

Ziņojumā arī minētas plānā izvirzītās prognozes un mērķi. Lai gan daļa mērķu sasniegti, no visiem divi, kuri tā arī netika sasniegti, iezīmējas kā visai būtiski.

Viens no tiem ir mirstības rādītājs, kas ir izdalīts dzimumu griezumā. Abos gadījumos prognoze nav sasniegta. Vīriešu gadījumā mirstība no ļaundabīgiem audzējiem uz 100 000 iedzīvotāju 2016.gadā bija 120,3 un to bija plānots mazināt līdz 110, taču 2020.gadā sasniegtais rādītājs bija 116,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.

Līdzīgi arī sieviešu gadījumā mirstība no ļaundabīgiem audzējiem uz 100 000 iedzīvotāju 2016.gadā sieviešu vidū bija 84,1, un plānā izvirzītais mērķis bija nevis mazināt mirstību, bet gan nodrošināt, ka tā nepieaug virs 85 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tomēr arī šajā gadījumā mērķis netika sasniegts, jo 2020.gadā šis rādītājs bija 90,5.

Īpaši tālu no plānā izvirzītajām prognozēm ir valsts apmaksātā skrīninga rādītāji. Dzemdes kakla vēža skrīninga aptveri bija plānots celt no 25,2% 2016.gadā līdz 75%, taču 2020.gadā šis rādītājs bija 33,8% jeb vairāk nekā uz pusi mazāk par plānoto.

Līdzīga situācija ir arī citiem skrīningiem. Krūts vēža gadījumā 75% vietā sasniegtā aptvere bijusi 29,9%, kas nozīmē, ka četru gadu laikā aptveri izdevies celt vien par aptuveni 2,5 procentpunktiem.

Arī zarnu jeb kolorektālā ļaundabīgā audzēja skrīninga aptvere ievērojami atpalikusi no prognozētā - 45% vietā 2020.gadā šis rādītājs bija 14,6%. Salīdzinājumam, 2016.gadā šis rādītājs bija 11,8% jeb par 2,8 procentpunktiem mazāk.

Kā vēstīts, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības darba ceturtajā gadā tās galvenās prioritātes līdz ar ar izdevumu samazināšanu energoresursiem, Atjaunošanas un noturības mehānisma līdzekļu efektīvu ieguldīšanu un drošības stiprināšanu būs arī onkoloģijas pacientu aprūpes uzlabošana.

Veselības nozarē līdztekus cīņai pret Covid-19 pandēmiju šī gada prioritāte būšot onkoloģijas pacientu aprūpe - profilakse, savlaicīga diagnostika, atbilstoša ārstēšana, atbalsts un rehabilitācija, kā arī paliatīvās aprūpes pasākumi.