Aicina noteikt kontrolējošo iestādi, kas uzrauga vides pieejamības prasību izpildi (1)

Aizvadītajā sabiedrisko mediju labdarības maratonā "Dod pieci!" izcelta vides pieejamības problemātika cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Pēc maratona tā rīkotāji nosūtījuši atklātu vēstuli augstākajām valsts amatpersonām, politiķiem un sabiedriskajām organizācijām, norādot uz maratonā izcelto problemātiku cilvēkiem ar invaliditāti.

Pēc labdarības maratona rīkotāju paustā, Labklājības ministrijas publicētie dati liecina, ka

Latvijā ar invaliditāti sadzīvo katrs desmitais jeb vairāk nekā 203 000 cilvēku,

tostarp vismaz 36 000 ir ierobežotas pārvietošanās spējas, gandrīz 3000 ir dzirdes traucējumi un vairāk nekā 10 000 - redzes traucējumi.

Lai mazinātu šķēršļus pilnvērtīgai dzīvei, labdarības maratona rīkotāji aicinājuši izpildīt vairākus uzdevumus, piemēram, normatīvajos aktos nostiprināt nepieciešamību saņemt vides pieejamības eksperta saskaņojumu jebkura publiskās infrastruktūras objekta nodošanai ekspluatācijā.

Tāpat labdarības maratona rīkotāji rosinājuši izstrādāt kārtību, kādā tiek nodrošināta vides pieejamība vēsturiskajā apbūvē. Savukārt cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un citiem traucējumiem rosināts nodrošināt visu valsts un pašvaldību iestāžu pieejamību līdz 2025.gadam, visu izglītības iestāžu pieejamību līdz 2024.gadam, visu veselības aprūpes iestāžu pieejamību līdz 2023.gadam.

Atklātajā vēstulē rosināts nodrošināt vienlīdzīgu pieejamību tiesai līdz 2025.gadam, vēlēšanu procesa pieejamību, līdz 2025.gadam nodrošināt dzirdes cilpas visās izglītības, valsts un pašvaldību iestādēs. Labklājības maratona rīkotāju ieskatā, nepieciešams uzraudzīt vides pieejamības prasību izpildi arī turpmāk.

"Dod pieci!" norādījuši uz nepieciešamību iekļaut invaliditātes, vides un informācijas pieejamības jautājumus visās augstākās izglītības programmās, atbilstoši to specifikai. Būtu jānodrošina arī iekļaujoša izglītība pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārizglītojošajās skolās, profesionālas izglītības un augstākās izglītības iestādēs.

Labdarības maratona rīkotāji aicinājuši izveidot atbalstītā darba sistēmu, kas palīdzētu cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem iesaistīties nodarbinātībā.

Viņi rosinājuši līdz 2022.gada rudenim noteikt obligāto sociālo pakalpojumu minimumu, kas jānodrošina valstij un pašvaldībām, izveidojot pakalpojumu grozu, kuru iespējams pielāgot individualizēti katra cilvēka vajadzībām.

Atklātajā vēstulē pausts aicinājums izstrādāt visās pašvaldībās vienotu, iedzīvotājam saprotamu un taisnīgu līdzmaksājuma sistēmu uzbrauktuvju un kāpņutelpu pacēlāju ierīkošanai. Tāpat būtu nepieciešams nodrošināt iespēju šo pašvaldības palīdzību saņemt vairāk nekā vienu reizi.

Labdarības maratona rīkotāju ieskatā, būtu jānodrošina, tai skaitā palielinot finansējumu, valsts apmaksātus un cilvēku vajadzībām atbilstošus tehniskos palīglīdzekļus - individuālajām vajadzībām atbilstošus ratiņkrēslus un citas pārvietošanās ierīces, pozicionēšanas jeb sēdēšanas sistēmas ratiņkrēslu lietotājiem, ortozes, palīglīdzekļus cilvēka pārvietošanai iekštelpās, pacēlāju mājoklī vai citu risinājumu, kas nodrošina neatkarīgu un patstāvīgu pārvietošanos, pārvietojamus pandusus, dzirdes aparātu, kaula vadīšanas dzirdes aparātu un kohleāro implantu uzturēšanu gan bērniem, gan pieaugušajiem un mūsdienīgus komunikatorus cilvēkiem ar intelektuālo invaliditāti.

Tāpat būtu nepieciešams nodrošināt asistenta pakalpojuma pieejamību visiem neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem. Būtu arī jāizstrādā novērtēšanas instrumentu asistenta pakalpojuma saņemšanai, kas ir derīgs arī cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Vēstules autori rosinājuši palielināt asistentu atalgojumu, nodrošināt apmaksāta asistenta vai atbalsta personas palīdzību izglītības procesa laikā bērniem un jauniešiem, kuri sarunājas balsī un izmanto dzirdes aparātu vai implantu un dzirdes traucējumiem.