Plāno palielināt atbalsta likmes pienam programmā "Piens un augļi skolai"

LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža sacīja, ka straujais energoresursu cenu kāpums ietekmē arī piena ražošanas uzņēmumus, palielinot ražošanas izmaksas. Tādējādi likme, kas programmā paredzēta par porciju piena, vairs neatbilst tirgus situācijai.

Viņa norādīja, ka, apkopojot aktuālos datus par svaigpiena iepirkuma cenām un piena pārstrādes izmaksām no 2021.gada oktobra līdz 2022.gada janvārim,

Zemkopības ministrija (ZM) secinājusi, ka atbalsta likmes pasterizētam pienam būtu palielināmas.

"Patlaban notiek darbs pie likmju pārskatīšanas, lai uzņēmēji varētu pienu piegādāt," minēja Ilgaža, piebilstot, ka par nepietiekamu atbalstu piena piegādei skolām ražotāji LAD pauduši bažas.

Vaicāta par to, vai un cik uzņēmumi jau atteikušies no programmas īstenošanas, LAD konkrētu atbildi nesniedza. Ilgaža vien atzīmēja, ka

bērni arī turpmāk pienu skolās saņemt turpinās.

Komentējot paredzēto risinājumu, dienestā pauda, ka ZM patlaban ir izstrādājusi projektu grozījumiem Ministru kabineta noteikumos "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm", kas paredz piemērot attiecīgi palielinātas atbalsta likmes.

Grozījumu projekts tiek virzīts steidzamības kārtībā un to plānots iesniegt izskatīšanai valdības sēdē februāra sākumā.

Tikmēr Tiesību aktu portālā (TAP) publiskotais regulējuma plāns pašreizējā redakcijā paredz, ka pienam iepakojumā, kas ir ne lielāks par 250 mililitriem, līdz mācību gada beigām atbalsts būs 0,87 eiro par litru, pienam iepakojumā, kas lielāks par 250 mililitriem, - 0,89 eiro par litru, bioloģiskajam pienam iepakojumā, ne lielākā par 250 mililitriem, - 1,11 eiro par litru, bet bioloģiskajam pienam iepakojumā, kas lielāks par 250 mililitriem, - 1,13 eiro par litru.

Līdz šim piešķirtais atbalsts pienam iepakojumā, ne lielākā par 250 mililitriem, bija 0,95 eiro par litru, pienam iepakojumā, kas lielāks par 250 mililitriem, - 0,7 eiro par litru, bioloģiskajam pienam iepakojumā, ne lielākā par 250 mililitriem, - 0,97 eiro par litru, bet bioloģiskajam pienam iepakojumā, kas lielāks par 250 mililitriem, - 0,72 eiro par litru.

Attiecīgi pienam iepakojumā līdz 250 mililitriem atbalsts samazināts par sešiem centiem, pienam iepakojumā ar vairāk nekā 250 mililitriem atbalsts palielināts par 17 centiem, tikmēr bioloģiskajam pienam atbalsts, izrietoši no iepakojuma lieluma, palielināts par attiecīgi 14 centiem un 41 centu.

Tādējādi, saskaņā ar TAP publiskoto informāciju, pienam līdz 250 mililitriem atbalstu paredzēts samazināt par 8,4%, savukārt lielākiem iepakojumiem atbalstu paredzēts palielināt par 27,1%. Bioloģiskajam pienam mazajos iepakojumus atbalstu plānots palielināt par 14,4%, bet lielajos - 56,9%.

Ministrijas aprēķini liecina, ka šī mācību gada otrajā semestrī, piemērojot projektā paredzētās atbalsta likmes piena piegādei, būs nepieciešami aptuveni 1,69 miljoni eiro, kas ir par 260 000 eiro vairāk nekā tad, ja likmes netiktu mainītas. Vienlaikus kopā ar pirmajam semestrim prognozēto budžeta apguvi (aptuveni 670 000 eiro), mācību gadā kopumā tiek prognozēta budžeta apguve 2,36 miljonu eiro apmērā, kas ir par 192 600 eiro mazāk nekā finansējums, kas kārtējā mācību gadā ir piešķirts atbalsta pretendentiem skolu apgādes tiesību ietvaros.

Tādējādi projektā paredzētais atbalsta likmju palielinājums neparedz papildu budžeta līdzekļu nepieciešamību un atbalsts tiks izmaksāts no atbalsta programmai piešķirtā budžeta. Atbalsta likmes tiks palielinātas tikai līdz 2021./2022. mācību gada beigām.

Noteikumu projektā skaidrots, ja piena pārstrādes uzņēmumi, kas jau patlaban ir informējuši par plānoto piena piegādes pārtraukšanu atbalsta programmā, pārtrauks piegādes, tas tieši skars 194 izglītības iestādes jeb 17% no visām kārtējā mācību gadā atbalsta programmā pieteiktajām izglītības iestādēm. Piegādājamā piena daudzuma izteiksmē tie būtu 12% no programmā paredzētā daudzuma.

Ministrijā arī atzīmē, ka minētie atbalsta pretendenti vienlaikus piegādā pienu atbalsta programmas vajadzībām arī citiem atbalsta pretendentiem, piemēram, skolu ēdinātājiem, tādējādi šo uzņēmumu izstāšanās no atbalsta programmas ietekmētu vēl lielāku skaitu izglītības iestāžu. "Līdz ar to kopējā negatīvā ietekme uz programmas īstenošanu, šiem atbalsta pretendentiem izstājoties, vērtējama kā nozīmīga," teikts projekta anotācijā.

Paredzēts, ka noteikumu projekts nodrošinās, ka atbalsta programmā dalību turpina visi atbalsta pretendenti, garantējot iespēju visiem pirmsskolas vecuma bērniem un 1.-9.klašu skolēniem saņemt paredzētās bezmaksas piena porcijas.

Patlaban grozījumus Ministru kabineta noteikumos apstiprinājusi Tieslietu ministrija, savukārt Finanšu ministrija dokumentu nav saskaņojusi.

Jau vēstīts, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus, saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), liecina Valsts kancelejas nosūtītā atbilde LPCS.

Dokumentā norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka ZM par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs LPCS informējis, ka savienības iesniegums Saeimai nodots zināšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Jau ziņots, ka "Food Union" grupā ietilpstošā AS "Rīgas piena kombināts" padomes priekšsēdētāja vietnieks un LPCS valdes loceklis Harijs Panke pauda, ka piena pārstrādes krīzes apstākļos atsevišķi piena pārstrādes uzņēmumi atsakās no dalības programmā "Skolas piens".

Viņš skaidroja, ka līdz ar svaigpiena iepirkuma cenu kāpumu, resursu sadārdzināšanos un bez valsts atbalsta, piena pārstrādes uzņēmumi atsakās no piena ražošanas un piegādāšanas skolām. Turklāt, ja situācija neuzlabosies, pastāv risks, ka nākamie varētu ciest arī patērētāji, kas Latvijā ražoto produkciju pērk tirdzniecības vietās.

Tāpat arī LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicina Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena.

Kopējās kompensācijas apjoms būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.