Valsts prezidents darbam valsts augstskolu padomēs izvirzījis 14 pārstāvjus (6)

Saskaņā ar Augstskolu likumu Valsts prezidents izvirza vienu pārstāvi padomes locekļa amatam katrā no valsts augstskolām, savukārt attiecīgās augstskolas Senāts un Ministru kabinets katrs virza no diviem līdz pieciem padomes locekļiem atkarībā no augstskolas tipa.

Latvijas Universitātes (LU) padomei Levits izvirzījis Nacionālās enciklopēdijas galveno redaktoru, vēsturnieku Valteru Ščerbinski, Rīgas Stradiņa universitātes padomei - "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, Rīgas Tehniskās universitātes padomei (RTU) - LU Datorikas fakultātes Kvantu datorzinātnes centra vadītāju, matemātiķi Andri Ambaini, Latvijas Lauksaimniecības universitātes padomes sastāva veidošanai - bijušo Ministru prezidenti, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas locekli Laimdotu Straujumu (JV).

Daugavpils Universitātes padomei Levits izvirzījis RTU profesoru un Latvijas pārstāvi Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) Tomu Torimu, Liepājas Universitātes padomei - Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītāju Andri Grafu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padomei - diriģentu Kasparu Putniņu, Latvijas Kultūras akadēmijas padomei - Eiropas Parlamenta deputāti, bijušo kultūras ministri Daci Melbārdi (NA).

Latvijas Mākslas akadēmijas padomei Valsts prezidents izvirzījis Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētāju, lībiešu valodas un kultūras pētnieku Valtu Ernštreitu, Banku Augstskolas padomei - bijušo ierēdni un Komercbanku asociācijas vadītāju Mārtiņu Bičevski, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas padomei - Latvijas Sporta medicīnas asociācijas vadītāju, sporta ārsti Sandru Rozenštoku, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas padomei - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Ekonomikas nodaļas vadītāju, profesoru Jāni Priedi, Ventspils Augstskolas padomei - Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu, Vidzemes Augstskolas padomei - Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Arni Sauku.

Levita ieskatā, viens no svarīgākajiem augstskolu padomju uzdevumiem būs noteikt katras augstskolas stratēģiju.

Pēc prezidenta paustā, zinātnes universitāšu galvenais uzdevums ir nodrošināt starptautiski konkurētspējīgu un izcilu augstāko izglītību un zinātnisko jaunradi, sabalansējot fundamentālos un lietišķos pētījumus. LU papildus tam ir arī noteikta nacionālā misija - stiprināt un sekmēt Latvijas kā nacionālas valsts attīstību, īpašu uzmanību pievēršot sociālām, humanitārām un tiesību zinātnēm.

Mākslu un kultūras universitātēm ir līdzīgs uzdevums - rūpēties par latviešu kultūras attīstību, tālāk nodot nacionālās tradīcijas un veicināt jaunradi, akcentē prezidents. Savukārt lietišķo zinātņu universitāšu un augstskolu galvenais uzdevums, viņaprāt, ir gatavot kvalitatīvus speciālistus sabiedrībai un tautsaimniecībai, kā arī attīstīt savu zinātnisko kapacitāti, it sevišķi lietišķo pētījumu jomā.

Levits savu izvēli esot izdarījis, uzrunājot un personīgi tiekoties ar vairākiem desmitiem kandidātu un uzklausīt viņu redzējumu par turpmāko augstskolas attīstību, kā arī apspriežoties ar nozares pārstāvjiem.

Likums nosaka, ka Valsts prezidenta izvirzītie pārstāvji nevar būt saistīti ar konkrētās augstskolas darbību un viņiem ir jābūt izciliem savā pārstāvētajā nozarē.

Prezidents ir pārliecināts, ka izvirzīto personu darbība augstskolu padomēs veicinās augstākās izglītības modernizāciju un konkurētspēju.