5% slieksnis paliks pagātnē - būtiski cels latiņu centralizēto eksāmenu nolikšanai (4)

Pērnajā mācību gadā sekmīgi nokārtot centralizēto eksāmenu jeb iegūt 5% nav varējuši 657 no eksāmenu kārtotājiem, tostarp 88 no eksāmenu kārtotājiem bija 12. klases skolēni.

Kā iepriekš medijiem skaidroja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, 5% vērtējums eksāmenā nevar liecināt par sekmīgu vidusskolas posma nokārtošanu. "Tas ir absolūti skaidrs signāls tam, ka vienkārši ir jāsāk mācīties. Arī sekmīgu vērtējumu mēs nesaņemam par 30%. Sekmīgs vērtējums ir "4", nevis "1"," uzsvēra Muižniece.

Kā TVNET skaidroja Muižnieces padomniece komunikācijas jautājumos Marta Mackeviča, gan eksāmenu sliekšņa paaugstināšana, gan vērtējuma sistēmas pilnveidošana ir savstarpēji papildinoši risinājumi, lai skolēnu iegūtu konkurētspējīgas, mūsdienu dzīves un darba videi atbilstošas zināšanas un prasmes gan valsts, gan starptautiskā mērogā.

"Sliekšņa paaugstināšana veicinās skolēna individuālo atbildību un motivāciju, jo eksāmenu rezultāts ietekmē skolēna turpmākās iespējas virzīties nākamajā izglītības pakāpē, bet vienotu atzīmju likšanas kritēriju izstrāde, padarīs skolēnu novērtējumu objektīvāku un arī salīdzināmu starp dažādām skolām. Izmaiņas vērtēšanā paredzēs, ka katram mācību apguves līmenim 10 ballu skalā ir noteikti vienoti mācību sasniegumu vērtēšanas kritēriji un iegūstamais procentu apjoms attiecīgā mācību sasniegumu vērtējuma saņemšanai, neatkarīgi no skolas," skaidro Mackeviča, piebilstot, ka sliekšņa ieviešana palīdzēs arī nodrošināt pamatprasmju un pamatzināšanu apguvi pietiekamā līmenī.

"Mūsdienās, kad darba tirgus nepārtraukti mainās un rodas aizvien jaunas profesijas, par kurām šodien pat nenojaušam, kā arī nepieciešamās prasmes un zināšanas kļūst aizvien starpdisciplinārās, karjeras izaugsme var nebūt saistīta tikai ar pirmo augstāko izglītību. Mainās darba tirgus, mainās arī paša cilvēka intereses, un

tieši pamatprasmju un pamatzināšanu pārvaldīšana palīdz pielāgoties un būt konkurētspējīgam," tā ministrijā.

TVNET uzrunātā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norāda, ka konceptuāli iecerei celt CE latiņu iebilst nevar, taču ir vairāki "bet", kas ministrijai noteikti būtu jāņem vērā, lai šo uzstādīto mērķi sasniegtu.

"Šī rādītāja sasniegšana ir cieši saistīta ar nozares strādājošo darbu, proti, esam spiesti atkal un atkal atgādināt ministrijai gan par neaizpildītajām pedagogu vakancēm, gan par lielo darba slodzi, gan par mācību līdzekļu laicīgu pieejamību un citiem faktoriem, lai mums būtu instrumenti, ar ko strādāt šī mērķa sasniegšanai," skaidro Vanaga. "Tāpat ir jāvērš uzmanība uz skolēnu zināšanu līmeņa atšķirību un pedagogu noslodzi: mēs nevaram salīdzināt, piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, kur vienā klasē pedagogs strādā ar 30 augsti motivētiem skolēniem, un skolu, kur ir tāds pats audzēkņu skaits, bet zināšanu un motivācijas līmenis klases ietvaros krasi atšķiras, un uz viena pedagoga pleciem ir katra skolēna individuālās izaugsmes veicināšana."

Tāpat LIZDA vadītāja uzsver, ka ir jāatrisina virkne faktoru, kas ietekmē pedagoga profesionālo ikdienu, - darbā ar skolēniem ir jābūt pieejamai psihologa palīdzībai, sociālā pedagoga atbalstam, lielāku klašu gadījumos - arī pedagoga palīgam u.c.

"Ja nebūs atrisināti šie jautājumi, tad mēs nevaram cerēt uz lielu lēcienu attiecībā uz paaugstinātas CE latiņas pārvarēšanu," tā Vanaga. "Kvalitātes latiņu ministrija ir gatava virzīt zibenīgi, bet mēs to nevaram izpildīt, ja pretī nebūs pietiekams atbalsts, resursi un risinājumi.

Mēs gribam kvalitāti kā Somijā, bet atbalsta risinājumi ir kā Bulgārijā un Rumānijā."

Savukārt kustības "Iespējamā misija" vadītāja Ramona Urtāne pauž, ka, viņasprāt, CE latiņas paaugstināšana ir jāvērtē ciešā kontekstā ar "Skola 2030", proti, Valsts izglītības un satura centrs jau ir izdarījuši labu mājasdarbu, pārskatot vidusskolas mācību saturu. "Tas nozīme, ka, mācoties 12. klasē, jaunietim ir daudz vairāk iespējas pievērst uzmanību tiem priekšmetiem vai jomām, kas viņam būs svarīgas pēc vidusskolas. Man liekas, ka lēmums pacelt šo latiņu ir saprātīgs, jo jaunietim būs krietni vairāk iespēju koncentrēties uz konkrētu priekšmetu, teiksim, matemātiku, vienlaikus būtiski samazinot atvēlēto laiku tiem priekšmetiem, ka viņam nebūs nepieciešami," skaidro Urtāne, piebilstot, ka, ja šis jautājums par CE eksāmenu minimālā vērtējuma celšanu

viņai būtu uzdots pirms pieciem gadiem, tad viņa teiktu, ka tas ir absolūti neprātīgi un nesamērīgi.

"Taču šobrīd es to saredzu kā loģisku soli tam, ko Skola 2030 jau ir izdarījusi," secina "Iespējamās misijas" pārstāve, gan piemetinot, ka viņa nevar vērtēt, cik augstai vai zemai šai eksāmenu latiņai būtu jābūt - tam jāpaliek ekspertu kompetencē. "Tiesa, jāuzsver, ka nākamais izaicinājums ir sniegt atbalstu mūsu jauniešiem un pedagogiem, lai viņi kopējiem spēkiem sasniegtu šos noteiktos procentus," secina Urtāne.