“Ar kaimiņieni nospriedām, ka nevajag.” Kādēļ mums joprojām tik daudz nevakcinētu senioru? (48)

Mariju (82) uz pirmo poti pamudinājusi saklausītā ziņa, ka bez vakcinācijas sertifikāta nevarot tikt sociālā dienesta ēkā. “Mēs sākumā ar kaimiņieni apspriedāmies un nolēmām, ka mums nevajag. Bet te nu mani piespieda pie sienas,” viņa saka. Pa ausu galam dzirdējusi, ka būs piemaksa. Tas arī neesot slikti. Ja šo lietu nebūtu, potei nepiekristu. Bet ne tāpēc, ka bail. Vienkārši: “Es jau veca, nekur neeju.”

“Kā izlēmu, ka jāpotējas? Nu, kā, zaraza staigā apkārt!” saka Vladimirs (85). Baidījies no blaknēm, taču viss esot kārtībā.

Veronika (87) no Covid-19 nebaidās. Ziņas skatās, bet negriboties ticēt, ka ir tik daudz mirušo, kā tur stāsta. Pati pirmo poti saņēma vasaras beigās. Uz jautājumu, kāpēc ne pavasarī, kad jau varēja, sieviete atbild līdzīgi citiem senioriem: “Man tāpat daudz gadu, kāda jēga?” Vakcinēties pierunāja 15 gadus jaunākā māsa. “Es arī otro poti negrasījos taisīt, viņa man atkal tādu morāli nolasīja! Teica, ka vajag un viss! Jāklausa, jaunieši jau tagad gudri.”

Viesojoties pie vairāk nekā desmit Daugavpils senioriem, kuri nolēmuši vakcinēties, Re:Baltica novēroja, ka galvenokārt izšķirties par labu potei senioriem palīdzēja, ja kāds tuvs vai uzticams cilvēks veltīja laiku, izskaidrojot, cik tas ir būtiski.

Taču katram šādas privilēģijas nav.

Pirmā kļūda: par vēlu izstrādā vakcinācijas plānu

Pirmais plāns, kā masveidā pret Covid-19 potēt Latvijas iedzīvotājus, uz valdības galda parādījās 2020. gada novembrī. Toreizējā ministre Ilze Viņķele (A/Par!), kurai kļūdains vakcīnu iepirkums un reāla potēšanas plāna neesamība maksāja amatu, uzskata, ka premjers Krišjānis Kariņš (JV) prasījis “aiziet tur, nezin kur”. Tas ministrijas ierēdņiem prasījis daudz “neproduktīva darba”, viņa rakstiska Re:Baltica.

Taču Whatsapp sarakste starp viņu un toreizējo Zāļu valsts aģentūras direktoru, vakcinācijas darba grupas vadītāju Svenu Henkuzenu, ko Re:Baltica pēc pieprasījuma ieguva no VM un publisko pirmoreiz, rāda: Viņķelei premjera prasības pēc detalizēta plāna nešķiet nopietnas. “Būs jāraksta plāns. Ne ka baigi saprotu par ko, bet nu vajag,” 2020.gada nogalē raksta Viņķele. “Paņems to vācu skeletu un attīstīs,” mierina Henkuzens, atsaucoties uz Vācijas vakcinācijas plānu, kuru kā pozitīvo piemēru minējis premjers (arī Henkuzenu pēc vakcīnu iepirkuma fiasko maijā pazemināja amatā).

Mācoties no Viņķeles kļūdām, nākamais veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/Par!) sāka ar divām prasībām – detalizēts potēšanas plāns un konkrēts atbildīgais.

“Varēja secināt, ka iecere vakcinēt pret Covid-19 balstījās uz “business as usual” (darām kā parasti – angļu val.) pieeju,” intervijā Re:Baltica secina Pavļuts. “Mana attieksme bija tāda, ka šis ir ārkārtēja mēroga projekts, kas prasa absolūtu mobilizāciju.”

Valdība plānu apstiprināja ar ceturto piegājienu 2021.gada janvārī. Tas detalizēti aprakstīja lielo potēšanas centru un ģimenes ārstu iesaisti, vienotu IT sistēmu rindas veidošanai, sabiedrības informēšanas kampaņas. Riska grupu, tai skaitā senioru, uzrunāšanā liela nozīme būs ģimenes ārstiem. Pētījumi rāda, ka cilvēki mediķiem uzticas vairāk nekā politiķiem.

Otrā kļūda: par vēlu pieslēdz ģimenes ārstus

Taču realitātē vispārējās vakcinēšanas sākumā maijā potēja tikai 55% ģimenes ārstu praksēs. Atbildīgie cerēja, ka viss saregulēsies pats, un ar laiku ārsti potēs bez spiediena.

Ģimenes ārstiem nevakcinēto pacientu apzināšanu par obligātu pienākumu noteica tikai 2021.gada oktobrī. Rezultāti bija acīmredzami. Kad pavasarī seniorus apzvanīja operatores no informatīvā tālruņa 8989, potei piekrita tikai 5 – 10%, Re:Baltica stāsta NVD Vakcinācijas nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča. Kad rudenī uzrunāja ģimenes ārsti, piekrita puse uzrunāto.

Trešā kļūda: sarežģītā pieteikšanās un vēlā vakcinācija mājās

Kamēr vakcinēties vēlmi izteikušās sabiedrības daļas spiedienu mēģināja mazināt, veidojot pieteikšanās rindas speciālās interneta vietnēs, potes senioriem medīja, un viņus pie ārsta pierakstīja uzņēmīgi radinieki, jo daudzi no vecīšiem nelietoja internetu. Pierakstīšanās tālrunis 8989 brīžiem nebija sazvanāms pat vairāk nekā stundu. Paveicās tiem, kuriem ģimenes ārsts zvanīja pats un tiem, kuri dzīvoja pansionātos, kur potēja centralizēti.

Pavļuts Re:Baltica skaidro, ka tā bijusi ģimenes ārstu un vakcinēšanas iestāžu prasība – ļaut reģistrēties ne tikai elektroniski, bet arī pie viņiem. “Ģimenes ārsti nepiekrita, ka būtu centralizēta pieteikšanās,” stāsta Pavļuts.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide norāda, ka uzstājis neviens neesot. Priekšlikums radies, jo tāda pieteikšanās būtu ērtāka vecākiem ļaudīm. “Un labi, ka varēja, jo sistēma nestrādāja. Piezvanīt nevar. Viņi mēnešiem gaidītu,” secina Veide.

Lai gan seniori skaitījās prioritārā grupa, vakcinācija mājās kavējās. Piemēram, Daugavpilī cilvēki, kuri bija pieteikti jau februārī, mājas vakcināciju nebija sagaidījuši pat maijā.

Arī NVD dati rāda, ka līdz septembrim mājās bija sapotēti tikai 5319 seniori, no kuriem manavakcina.lv pieteikumam bija izmantojis aptuveni katrs desmitais. Plašāka senioru vakcinācija mājās sākas tikai rudenī. Arī tad no nepilniem 15 000 senioru, kuri poti saņēmuši līdz novembra beigām, elektroniski pieteikts ir apmēram katrs piektais.

Vēl lielāku haosu par pieteikšanos radīja vakcīnu trūkums un to neregulārā piegāde. Ārsti sastādīja vakcinējamo sarakstus, aicināja ierasties, bet tad vakcīnas pieveda ierobežotā daudzumā, vai reizēm neatveda vispār.

“Esam izdeguši no šī haosa. Gan darbinieki, gan pacienti. Līdzekļus kaut kādai debīlai, es atvainojos, [vakcinācijas] avīzei, varēja novirzīt šīs miskastes sakārtošanai!” marta sākumā tviterī rakstīja ģimenes ārste Linda Reitzle no Liepājas. Viņas prakse bija kārtējo reizi izveidojusi sarakstu ar senioriem, kuri jāpotē, bet vakcīnu nav. Katram jāpārzvana un vizīte jāatceļ, kas jau tā noslogotajiem ārstiem ir papildus laika zudums.

Vēl februārī, kad kā prioritāte bija jāvakcinē seniori, SPKC lēsa, ka ģimenes ārsti nesaņems aptuveni trešo daļu no pasūtītajām vakcīnām. Vai tā notika, un cik tieši nesaņēma, SPKC Re:Baltica atbildēt nevarēja. Situācija mainījusies pa nedēļām. Vakcīnu trūkums ārstu praksēs turpinājās vismaz līdz maijam.

“Pavasara sadale bija drausmīga,” atceras NVD Vakcinācijas nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča. “Ienāk pāris tūkstoši vakcīnu, visi iesūtījuši savus pasūtījumus, un tu sēdi un dali – tur 10 flakoni, tur 20.”

Ceturtā kļūda: vakcīnu trūkst, bet sāk potēt visus

Latvijā pirmo vakcīnu pret Covid-19 2020. gada 28. decembrī saņēma Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe, bīstamo infekciju slimību nodaļu virsārste.

Līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, pirmos potēja mediķus, pēc viņiem no februāra – seniorus. Taču turpmāk Latvija vakcinācijas tempos tālu atpalika no kaimiņiem un vairuma Eiropas Savienības (ES) valstu.

Sākotnēji plāns paredzēja, ka gada pirmajā ceturksnī, kamēr vakcīnu maz, potē līdz 50 tūkstošiem nedēļā, marta beigās sasniedzot 16% no pieaugušo skaita.

Realitātē aprīļa vidū vismaz vienu vakcīnu bija saņēmuši 11%. Kritiska situācija bija tieši senioru vidū, kuri bija lielākā slimnīcās ievestā grupa, kurā mira no koronavīrusa un tā izraisītām veselības problēmām. Ja Lietuva un Igaunija vecuma grupā 80+ tobrīd ar vienu poti bija vakcinējusi gandrīz pusi senioru, tad Latvija – tikai piekto daļu.

Neskatoties uz to, ka sapotēts tik maz vecīšu, un ģimenes ārsti joprojām sūdzas par vakcīnu trūkumu, veidojas vakcīnu uzkrājumi. Cilvēki neierodas pieteiktajā laikā. Daļa nevēlas potēties tieši ar Astra Zeneca (AZ) vakcīnu, kuras drošumu regulāri apšaubīja dažādas valstis. Arī Latvija to izmantošanu apturēja uz dažām dienām (Eiropas Zāļu aģentūra vēlāk atzina, ka vakcīna ir droša, bet ļoti retos gadījumos iespējama trombu veidošanās).

Tikmēr gan Valsts prezidents, gan premjers, gan finanšu ministrs arvien skaļāk uzstāja, ka daļu no vakcīnām jāpiedāvā lielajos Vakcinācijas centros pēc dzīvās rindas principa.

“Jēga ir pēc iespējas ātrāk izvakcinēt lielu iedzīvotāju daļu. Šāda veida papildinājums prioritāri vakcinējamo personu grupām nodrošinās to, ka process neapstājas,” žurnālistiem skaidroja Valsts prezidents Egils Levits.

10. aprīlī Vakcinācijas nodaļa veic eksperimentu, un dzīvajā rindā vakcīnu var dabūt prioritārās grupas. To vidū ir jau arī pedagogi. Izpotē pusi no 2000 pieejamajām AZ vakcīnām. Organizatori apmierināti.

13. aprīļa valdības sēdē Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja atkal stāsta, ka kolēģiem trūkst vakcīnu. Pavļuts skaidro, ka noliktavās vakcīnu nav. Pieejamais uzkrājums izvadāts vakcinācijas centriem, kas to tuvākajās nedēļās izlietos. Premjers un vairāki ministri sašutuši, ka šāda uzkrājumu veidošana nav pieļaujama.

16. aprīlī dzīvajā rindā vakcīnu jau var dabūt ikviens. Cilvēki stāv rindā pat sešas stundas. Tikmēr ģimenes ārstiem vakcīnas joprojām pieejamas ierobežotā daudzumā.

Nākamajā valdības sēdē premjers un finanšu ministrs turpina uzstāt, ka jāatver vakcinācija visiem. Pavļuts: „Jāturpina fokusēties uz prioritārajām grupām.”

“Cilvēki grib atvieglojumus. Ir grūti, ja mēs gaidām dēļ dažiem, bet lielā masa neiet uz priekšu,” saka Kariņš.

“Laižam! Laižam brīvo rindu! Laižam cilvēkus potēties, dabūt šīs vakcīnas! Kam jūs tās sargājat?” tā finanšu ministrs Reirs.

3.maijā, Latvija visātrāk no visām Baltijas valstīm, sāk vakcinēt visus gribētājus. Potēto senioru īpatsvars ir vairāk nekā divas reizes mazāks kā kaimiņos.

Piektā kļūda: zaudē fokusu, līdz ir pavisam slikti

Maijs un jūnija sākums ir eiforija. Beidzot pietiek vakcīnu. Potēto plāns pildās ar uzviju – pat vairāk nekā 100 000 cilvēku nedēļā.

Uz šī fona nesapotētie vecīši paliek otrajā plānā.

Vakcinācijas nodaļas vadītāja Juhņēviča gan apgalvo, ka paralēli visu laiku mēģinājuši piedabūt seniorus vakcinēties. Martā un aprīlī pirmo reizi izsūtītas vēstules 68 000 pensionāriem, kuriem pensijas atnes pastnieks. Kāda bija atdeve, un cik no viņiem sapotējās – neviens nezina. Pavasarī seniorus apzvanīja operatores no informatīvā tālruņa 8989, bet atdeve maza.

Pēc vairāku mēnešu gaidīšanas pie vakcīnām beidzot tika arī seniori, kuri nevar iziet no mājas. Taču mājas vakcinācija notiek lēni, jo dārga, un ar lieliem sasniegumiem statistikā nepaleposies. Vakcinācijas centrā dienā var sapotēt vairākus simtus cilvēku, izbraukumā uz mājām pilsētā ap 20, bet ģimenes ārsts laukos piecus, sešus.

Tikai jūnija vidū, kad vakcinācijas tempi noplok, valdība sāk domāt, kā uzrunāt šaubīgos. Tobrīd vismaz vienu vakcīnu saņēmuši 28% no visiem iedzīvotājiem.

Sestā kļūda: obligātā vakcinācija par vēlu

Politiķu retorika par vakcīnu brīvprātīgumu lēnām nomainās uz obligāto. Jūlijā valdība nolemj, ka no 1.oktobra vakcinācija būs obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs strādājošajiem. Darba devējiem būs tiesības prasīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu ar klientiem strādājošajiem, bet nevakcinētos likumīgi atlaist.

Taču vasarā saslimušo nav pārāk daudz, un visi atslābst. Ar kliedzieniem: “Iespraudiet sev [vakcīnas] pakaļā!”, opozīcijas deputāts Aldis Gobzems un izbijušais oligarhs Ainārs Šlesers ielās izved pāris tūkstošus vakcīnskeptiķu.

Protesti nostrādā. Atbalsts obligātajai vakcinācijai pazūd koalīcijas partijās NA un JKP, opozīcija sola, ka vērsīsies Satversmes tiesā. Valdība padodas – likumprojektu Saeimā nesāk skatīt, jo esot citi veidi, kā motivēt cilvēkus. “Vakcinācija ir brīvprātīga, un arī turpmāk tai jābūt brīvprātīgai,” pēc Saeimas komisijas sēdes augusta beigās uzsver Valsts prezidents Egils Levits.

Bet citi veidi neatrodas, un septembra beigās vakcinēti ir tikai 48% no visiem iedzīvotājiem, ziņo LETA. Nāk Covid-19 “Deltas” paveids, saslimušo skaits strauji aug. Slimnīcās atver papildus nodaļas Covid-19 pacientiem, arvien vairāk cilvēku no tām neatgriežas. Pārsvarā tie ir seniori.

Septembra beigās valdība atgriežas pie obligātās vakcinācijas prasības konkrētās nozarēs, ko ar novēlošanos ievieš no 15.novembra. Seniorus mēģina “uzpirkt”, piedāvājot 20 eiro ikmēneša piemaksu līdz martam un pierunājot (piesaistot ģimenes ārstus un sūtot privātas vēstules). Ģimenes ārstiem būtiski palielina samaksu par vakcināciju.

“Iespēja būtiski mainīt pieeju, dabūt papildus resursus, dabūt tieši komunikācijai, sociālajiem tīkliem, dezinformācijas apkarošanai un ģimenes ārstu papildus atbalstam – visās šīs lietas pavērās tikai vasarā, kad bija nepārprotami skaidrs, ka pieprasījums stājas. Līdz tam šādu iespēju mums faktiski nebija,” novēlotos pasākumus skaidro veselības ministrs Pavļuts.

Kas tālāk?

Kopš vakcinācijas uzsākšanas pagājis gads. Janvāra vidū valdībā Pavļuts ziņo, ka savakcinēti nedaudz vairāk kā 70% sabiedrības.

Lielākās galvassāpes ir par 99 tūkstošiem senioru, kuri joprojām nav saņēmuši nevienu poti. Vismaz trešdaļa dzīvo Rīgā. Viņus sasniegt esot grūtāk, nekā mazākās pilsētās dzīvojošos, kur visi viens otru pazīst un ir vieglāk uzrunāt personīgi, stāsta Juhņēviča.

Kādēļ viņi nevakcinējas, nav zināms. To plāno skaidrot šogad ar sociologu palīdzību. Tiesa, izrādās, ka starp valsts daudzajām datu bāzēm nav nevienas, kurā būtu iedzīvotāju aktuālās adreses un telefona numuri. Līdz ar to ģimenes ārsti daļu it kā savas prakses nepotēto pacientu vispār nevar atrast (vairāk lasiet Kur viņi ir pazuduši?).

Janvāra vidū Daugavpilī bez potes joprojām ir nedaudz vairāk kā 8000 senioru. Ar daļu no viņiem vienkārši nevar sazināties.

Pašvaldībā par vakcināciju atbildīgā Ilona Skrinda Re:Baltica stāsta, ka novembrī un decembrī masveidā apzvanījuši visus nevakcinētos, kuriem varēja atrast telefona numurus. Saskaņā ar NVD datiem novembra sākumā nevakcinēti bija 12 763 senioru. Uzrunājuši ģimenes ārstus, kam bija visvairāk nevakcinēto, lūdzot iedot senioru kontaktinformāciju. Tikai daļa atsaukušies. Paralēli meklējuši kontaktus citās datu bāzēs – sociālā dienesta, ārstniecības iestādēs, pat nekustamā īpašuma departamenta Kopumā dabūjuši vien 1200 cilvēku numurus, kad zvanījuši – 340 numuru vairs nestrādāja. Kas ar šiem cilvēkiem noticis, vai viņi vispār dzīvo Latvijā, informācijas nav. No atlikušajiem sazvanītajiem vakcinēties piekritis katrs piektais. Vienā vakcinēšanas reizē līdzi mediķiem devās arī Re:Baltica.

Atkārtot līdzīgas kampaņas, vismaz janvārī, Daugavpilī neplāno. Cer, ka cilvēki paši nāks pēc balstvakcīnas. Gada sākumā vietējo iedzīvotāju aktivitāte izskatoties cerīga, stāsta Skrinda.