Cilvēki, kas informāciju par krāsu iegūst tādā veidā, tiek uzskatīti par daltoniķiem, jo nespēj atšķirt sarkano krāsu no zaļās. Tāpat ir ar dzīvniekiem.
Tādi sauszemes dzīvnieki kā brieži ir tīģeru upuri. To dihromatiskā krāsu redze nozīmē, ka plēsēju tie neredz oranžā krāsā, bet gan zaļā. Tāpēc tīģerim ir vieglāk paslēpties zaļos krūmos vai zālē.
Lai arī īsti zaļu tīģeri pamanīt būtu vēl grūtāk, īpaši cilvēkiem, evolūcijas ceļā vienkārši nav izveidojušās sastāvdaļas, kas varētu padarīt kažoku zaļu.
“Kopumā ir vieglāk radīt brūnos un oranžos toņus nekā zaļos. Tas ir dzīvnieku biomolekulārās struktūras dēļ. Patiesībā vienīgais zaļais zīdītājs ir sliņķis, tomēr zaļš nav pats kažoks, bet gan aļģes, kas aug tajā. Cik man zināms, dabā neeksistē dzīvnieki ar zaļu kažoku,” teica pētnieks Džons Fenels.
Ja reiz evolūcijas ceļā rodas īpašības, kas palīdz dzīvniekiem izdzīvot, kāpēc, piemēram, briežiem nav attīstījusies spēja redzēt arī oranžu krāsu?
“Tas, iespējams, ir tāpēc, ka tīģeris nezina, ka viņš ir oranžs, jo pats ir dihromatisks,” skaidroja Fenels.
Tātad evolūcijas procesos starp briedi un tīģeri šāda krāsa neeksistē.