Lembergs piesaka noraidījumu apelācijas instances tiesas sastāvam (16)

Rīgas apgabaltiesā otrdien kā apelācijas instancē notika pirmā tiesas sēde Lemberga krimināllietā.

Lembergs, piesakot noraidījumu tiesas sastāvam, argumentēja, ka viņa ilgstošais politiskais oponents, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pērn maijā presē paudis izteikumus, no kuriem secināms, ka Lembergs ir vainīgs viņam inkriminējamos nodarījumos un pirmās instances tiesa viņam pamatoti piemērojusi drošības līdzekli apcietinājumu.

No minētā izrietot, ka Bordāns vēl pirms sprieduma pieejamības zināja tiesas spriedumu, piedalījies tā sagatavošanā un paudis viedokli par pieejamo drošības līdzekli. Tāpat Bordānam kā amatpersonai esot plašas iespējas ietekmēt tiesnešu karjeru, kā, piemēram, "galvu reibinoša karjera" ir bijusi apgabaltiesas tiesnesei Irīnai Jansonei, kuras vadībā pērn tiesa pasludināja spriedumu Lembergam.

Lembergs uzskata, ka Rīgas apgabaltiesas sastāvs, būdams atkarīgs no Bordāna daudzos jautājumos, nevar objektīvi izskatīt šo lietu, neatcels viņam apcietinājumu un netaisīs attaisnojušu spriedumu.

Prokurors Aivis Zalužinskis apsūdzētā pieteikto noraidījumu uzskata par nepamatotu,

jo tajā neesot pilnīgi nekādas faktoloģijas, kā varētu izpausties tiesas interešu konflikts.

Tas, ka amatpersona paudusi savu viedokli presei, nav attiecināms uz konkrēto tiesas sastāvu, piebilda prokurors.

Noraidījumu vienam no apelācijas instances tiesas sastāva tiesnesēm - Sandrai Amolai - pieteicis arī šajā krimināllietā cietušais, uzņēmējs Ainārs Gulbis. Uzņēmējs argumentējis, ka 2006.gadā tolaik vēl Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas priekšsēdētāja Amola taisījusi lēmumu, izskatot Lemberga sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

Arī šo noraidījumu prokurors uzskata par nepamatotu.

Tiesa savu lēmumu par pieteiktajiem noraidījumiem paziņos trešdien 2.februārī, plkst.13.

LETA arhīvs liecina, ka Lemberga aizstāvība arī pirmajā tiesu instancē vairākkārt bija pieteikusi noraidījumu tiesas sastāvam.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa kā pirmā tiesu instance pērn 22.februārī toreizējam Ventspils domes priekšsēdētājam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā un mājas arestā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 2008.gada 22.februārim.

Tāpat pirmās instances tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Lembergu tiesa 19 apsūdzības sadaļās atzina par vainīgu, bet 21 sadaļā attaisnoja. Lembergu atzina par vainīgu kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā dalībā mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijas. Savukārt attaisnoja viņu dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.

Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju. Viņš atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kā arī neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Savukārt kādreizējam Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007.gadā. Sormuli tiesa atzina par vainīgu kukuļņemšanas atbalstīšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Lemberga dēlu un Sormulim iepriekš noteiktos ar brīvības atņemšanu nesaistītos drošības līdzekļus gan atcels, tikai stājoties spēkā šādam spriedumam.

Tāpat tiesa nolēma kriminālprocesu daļā par Ventspils uzņēmēja Jurija Bespalova noziedzīgajām darbībām izbeigt sakarā ar noilgumu. Bespalovs 2012.gadā nomira.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā instance šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā. Nākotnē par apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.