"Gribat teikt, ka jums militārais dienests nav obligāts?" izbrīnā jautā igauņu žurnālists Martins. Igaunijā obligātais militārais dienests tika pieņemts teju uzreiz pēc neatkarības atgūšanas 1991.gadā. Lietuvā dienestu atcēla 2008.gadā, virzoties uz profesionālās armijas attīstību, bet atjaunoja 2015.gadā pēc Krimas pussalas okupācijas. Arī Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā dienests noteikts ar likumu. Tātad Latvija ir vienīgā Ziemeļeiropas valsts, kur militārais dienests nav obligāts. Pirmajā rakstā no sērijas par obligāto militāro dienestu TVNET pēta dažādās obligātā militārā dienesta izpausmes Ziemeļeiropas valstīs.
Tā rīkojās Marģiris. Viņa "loze" obligātajam dienestam Lietuvas armijā izkrita 2017.gadā. Viņš gan sarakstā atradās diezgan zemu, taču viņš uzreiz zināja, ka vēlas sākt militārās apmācības. "Es pieteicos kā brīvprātīgais. Tā kā man ir nelielas problēmas ar redzi, man nācās pacīnīties, lai manu vārdu sarakstā paceltu augstāk," iesmej Marģiris. Viņš laiku dienestā atceras ar prieku un lepnumu, un to vairo apziņa, ka lēmumu brīvprātīgi pieteikties dienestam pavadīja draugu un ģimenes atbalsts. "Cilvēki par mani priecājās un lēmumu atbalstīja, pat iedrošināja, neatceros, ka kāds būtu teicis kaut ko negatīvu," domīgi novelk Marģiris. Viņa ieskatā armija un militārās apmācības nenozīmē tikai ieroču vicināšanu un spēka lietošanu.