Valsts kase pievienojas Latvijas Bankas uzturētajai zibmaksājumu infrastruktūrai

Zibmaksājumi uz Valsts kases kontiem būs iespējami no to Latvijas kredītiestāžu kontiem, kuras nodrošina zibmaksājumu pakalpojumu, proti, šobrīd šo pakalpojumu nodrošina banka "Citadele", "Swedbank", "SEB banka", "Signet Bank", "BlueOrange Bank", "Reģionālā investīciju banka", "Baltic International Bank" un "LPB Bank", kā arī pakalpojums būs pieejams no citām kredītiestādēm Baltijas valstīs un Vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA), kuras nodrošina zibmaksājumus, - kopumā vairāk nekā no 2000 kredītiestādēm.

Paredzēts, ka tuvākajā laikā zibmaksājumus sāks nodrošināt arī "Luminor Bank".

Latvijas Bankā norāda, ka Eiropā un attiecīgi arī Latvijas Bankas uzturētajā zibmaksājumu infrastruktūrā ir noteikta zibmaksājumu maksimālā summa - 100 000 eiro -, tomēr katra finanšu iestāde saviem klientiem var noteikt arī zemāku izejošo zibmaksājumu limitu. Komisijas maksa par zibmaksājumiem Latvijas kredītiestāžu klientiem parasti ir tāda pati kā parastajiem SEPA maksājumiem eiro.

Centrālajā bankā norāda, ka tādējādi maksājumi valsts budžetā turpmāk tiks nodrošināti dažu sekunžu laikā 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, 365 dienas gadā, arī brīvdienās un svētku dienās. "Ikdienas dzīvē cilvēki un uzņēmumi šīs pārmaiņas jutīs, veicot maksājumus uz Valsts kasi, tostarp valsts budžeta maksājumus (valsts nodevas, naudas sodus) un maksājot par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem," pauž Latvijas Bankā.

Valsts kasē ir konti nodokļu un nodevu samaksai - valsts budžeta ieņēmumu konti nodokļu, nodevu, naudas sodu un citu nenodokļu ieņēmumu samaksai.

Šādus kontus atver publiskām personām (valsts budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, budžeta nefinansētām iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm), zvērinātiem tiesu izpildītājiem (depozīta konti, kuros tiek glabāti no parādniekiem piedzītie naudas līdzekļi un citas summas, kas pienākas ieinteresētajām personām) un privātām juridiskajām personām (biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskām organizācijām, komercsabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un izdevumu veikšanai).

"Pievienošanās Latvijas Bankas uzturētajai zibmaksājumu infrastruktūrai sekmē finanšu sektora un valsts pārvaldes digitālo attīstību, nodrošinot valsts pakalpojumu saņēmējiem inovatīvus un zibenīgus norēķinus ar valsts budžetu. Zibmaksājumi sniedz iespēju tālākai valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu attīstībai, piemēram, ieviešot zibprasījumus," min Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Savukārt Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa norāda, ka Latvija bija pirmā eirozonas valsts, kura ieviesa zibmaksājumus, un pašlaik tie ir ierasti starpbanku un citos maksājumos. "Valsts kases pievienošanās zibmaksājumu infrastruktūrai apliecina, ka valsts sektors ir atvērts inovācijām un moderniem risinājumiem, nodrošinot iespējami labāko servisu un pieredzi saviem klientiem. Savukārt Latvijas Banka turpina attīstīt zibmaksājumu infrastruktūru, un tuvākajā laikā to papildinās ar zibprasījumiem," viņa pauž.

Latvijas Bankā arī norāda, ka pilnais zibrisinājumu komplekts (zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi) sniegs neierobežotas iespējas inovatīvu maksājumu pakalpojumu izmantošanai starpbanku līmenī visās jomās - gan ērtiem maksājumiem starp privātpersonām, gan rēķinu samaksā, gan arī e-komercijā un tirdzniecībā, tostarp šos risinājumus būs iespēja attīstīt un savstarpēji izmantot ne tikai kredītiestādēm, bet arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem.

2021.gadā Latvijas Bankas Elektroniskajā klīringa sistēmā starp bankām veikti 18,39 miljoni zibmaksājumu 6,35 miljardu eiro vērtībā , kamēr 2020.gadā tika veikti 11,85 miljoni zibmaksājumu 2,49 miljardu eiro vērtībā.

Aktīvo zibsaišu skaits Zibsaišu reģistrā pārsniedzis 600 000, savukārt to izmantošana sasniegusi 33,1 miljonu pieprasījumu 2021.gadā.