Droši, kvalitatīvi un pieejami mājokļi nav tikai Latvijas problēma. Patlaban vairākās Eiropas lielvalstīs iezīmējas jauna parādība – par dzīvojamo namu īpašniekiem kļūst institucionāli investori. Šai tendencei ir nelabvēlīgas sociālās sekas: īres cenas pieaug, iegādāties mājokli top arvien grūtāk un sabiedrībā ir novērojama telpiska sociālā noslāņošanās.
Kopš 2008. gada finanšu krīzes, bet it īpaši pēdējos gados, Eiropas mājokļu tirgū aizvien lielāku lomu spēlē institucionālie investori: apdrošināšanas kompānijas, privātie un publiskie pensiju fondi, privātā kapitāla fondi, suverēnie fondi, bankas utt. Nekustamais īpašums, tai skaitā dzīvojamās ēkas, ir kļuvis par pievilcīgu investīciju objektu, jo sniedz stabilu atdevi, turpretī, piemēram, valdību obligāciju likmes bieži ir ļoti mazas vai pat negatīvas. Mājoklis tiek konstruēts kā aktīvs un tātad aizvien vairāk pakļauts peļņas imperatīvam. Tas savukārt apdraud Eiropas iedzīvotāju izredzes iegūt pastāvīgu, drošu dzīvesvietu.
:format(webp)/nginx/o/2021/10/18/14148038t1he0e0.jpg)