Cīņā par vakcināciju nepietiek pat ar diviem miljoniem iemeslu (63)

Kamēr dzēsa, tukšumu aizpildīja dezinformācija, un šis ugunsgrēks izplatījās straujāk nekā uguns kūlā agrā pavasarī.

Jāpārliecina šaubīgie, pirms viņus pārliecina skeptiskie

Pērn janvārī Veselības ministrijas (VM) sagatavotais iedzīvotāju informēšanas plāns bija skaidrs. Sabiedrība dalās četrās grupās. Tie, kuri vēlas vakcinēties; tie, kuri nogaidīs; tie, kuri nevēlas, un tie, kuri ir kategoriski pret. Kampaņu primārā auditorija būs šaubīgie (tobrīd 40%) un tie, kuriem “jāiegūst viņu uzticēšanās”. Tie, kuri grib vakcinēties, būs “vakcinēšanās vēstneši”. Tos, kuri pret, pārliecināt teju neiespējami, taču viņi ir skaļi. Tādēļ jāuzmanās, lai nepārvelk šaubīgos savā pusē.

“Tāpēc šeit attiecināma dezinformācijas komunikācijas taktika – reizēm jāizmanto stratēģisks klusums, lai neveicinātu dezinformācijas izplatīšanos, tomēr atsevišķās skaļās situācijās jāreaģē, dezinformācijai liekot pretī informāciju,” rakstīts plānā.

VM runas vīrs Oskars Šneiders Re:Baltica skaidro, ka klusēšanas taktiku ieņēmuši pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikuma nereaģēt uz dezinformāciju, lai to vēl vairāk nepopularizētu. “Bija grūti noticēt, ka varētu aiziet līdz tādam absurda līmenim,” secina Šneiders.

Līdz absurdam (piemēram, ar vakcīnu tiek ievadīti čipi, pie potes vietas līp karotes utt.) situācija eskalējās tādēļ, ka VM vietā nepiedāvāja izskaidrojošu informāciju. Līdz ar to “stratēģisko klusumu” aizpildīja meli.

Ministrijas izpratnē pietika ar informāciju medijiem un lielo reklāmas kampaņu organizēšanu. Pirmo kampaņu ar aicinājumu vakcinēties sāka aprīlī. Ātrāk neuzskatīja par vajadzīgu, jo trūka vakcīnu. Līdz tam stratēģija bija publisko telpu piepildīt ar neskaitāmām sīkām ziņām par atvērtajiem vakcinēšanas centriem un sapotēto skaitu, lai notušētu galveno – ka vakcīnu nepietiek.

“Labā ziņa bija tā, ka lielo kampaņu vispār varēja sākt, jo iepirkums šim pakalpojumam ilga pusgadu. Un arī tas esot ātri,” Re:Baltica skaidroja VM darbinieki. Rezultātā 2021. gada sākumā parakstīja tā dēvēto jumta līgumu – vienošanos ar divām reklāmas aģentūrām (DDB Worldwide Latvia un Guilty) par 300 000 eiro. Turpmāk ministrija uzrunāja tikai šīs firmas, kas ļāva apiet smagnējās iepirkuma procedūras.

Kampaņas mudināja cilvēkus vakcinēties un bija publiski pamanāmas, kas patika politiķiem, bet tās neatbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem par to, cik drošas ir vakcīnas, un ar kādām iespējamām blaknēm jārēķinās. Vakcinācijā iesaistītie Re:Baltica stāsta, ka tie bija galvenie iemesli, kas atturēja šaubīgos. Sevišķi pēc tam, kad martā parādījās pretrunīgā informācija par Astra Zeneca vakcīnu drošumu, ko uz dažām dienām izmantot pārstāja arī Latvijā (Eiropas Zāļu aģentūra vēlāk atzina, ka vakcīna ir droša, bet ļoti retos gadījumos iespējama trombu veidošanās). Vēlāk jau pievienojās baumas par it kā daudzajiem mirušajiem no vakcīnu izraisītām blaknēm.

Dezinformācija – nepieskatīta

Vienīgie, kas jau kopš pandēmijas sākuma centās cīnīties ar dezinformāciju, bija Valsts kancelejā (VK) izveidotais Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments. Sakritības dēļ tas tapa gandrīz vienlaicīgi ar pandēmijas sākumu. Sākumā katru rītu, vēlāk vairākas reizes nedēļā, departamenta tā brīža vadītāja Daiga Holma rīkoja sapulces ar valsts iestāžu komunikācijas cilvēkiem. No trim departamenta darbiniekiem viens regulāri monitorēja sociālos medijus, veidoja iknedēļas apskatus par jaunākajiem mītiem un ieteikumiem, ko ar tiem darīt. Departaments bija arī oficiālais saziņas punkts ar Google, Facebook un Twitter, un informēja uzņēmumus par klaji nepatiesu informāciju par Covid-19. “Viņi paši izlēma, ko ar informāciju darīt – dzēst vai atstāt,” stāsta Nora Biteniece, viena no departamenta darbiniecēm.

Problēma vismaz sākumā bija tā, ka VK ekspertu ieteikumus par novēroto sociālajos medijos iestādes ne sevišķi ņēma vērā. Uz informāciju, ka cilvēki nesaprot, kā veidojas veikto testu statistika, VM reaģēja tikai pēc tam, kad par to jautājumus sāka uzdot mediji. Nepamanīts palika arī brīdinājums jau priekšlaicīgi sākt skaidrot, ka vienā brīdī vakcinēto sabiedrībā būs vairāk, un līdz ar to arī saslimušo statistikā augs viņu īpatsvars. Pastāvēja iespēja, ka dezinformācijas izplatītāji to izmantos kā pierādījumu vakcīnu neefektīgumam. Kā novēroja Re:Baltica faktu pārbaudītāju komanda, tā arī notika.

Rezultātā VK stratēģiskās komunikācijas darbinieki paši izstrādāja un caur SPKC sociālo mediju kontiem popularizēja piecus video ar populāro komiķi Edgaru Bāliņu, atspēkojot izplatītākos mītus. Naudu atrada no neaizpildīto štata vietu algām. Re:Baltica pārliecinājās, ka video bija skatīti, bet tos neturpināja, jo izveidoja Vakcinācijas biroju, kam bija jāpārņem šis darbs.

Intervijā ar Re:Baltica pērn decembrī Vakcinācijas nodaļas vadītāja Juhņēviča un viņas kolēģe Zaiga Barvida taisnojās, ka darījuši, ko varējuši.

“Komunikācija ir notikusi no pirmās dienas. Diendienā cilvēks uz pilnu slodzi strādā ar medijiem, saņemam vidēji 12-15 pieprasījumus. Tad vēl ir kampaņas un visa veida materiāli, kas parādās sociālajos medijos, bukletos. To saturu radām mēs,” sacīja Juhņēviča. Vēl pavasarī pašvaldībām izvadājuši 400 tūkstošus skrejlapu ar aicinājumu vakcinēties. Jūlija beigās sākuši Facebook rīkot diskusijas, kurās uz iedzīvotāju jautājumiem atbild mediķi.

Šiem darbiem nodaļā paredzētas divas štata vietas, no kuram viena kopš novembra bijusi brīva. Otrajā nepilna gada laikā nomainījušies trīs darbinieki. Juhņēviča saka, ka aizgājušie kolēģi jau sākotnēji līgti uz noteiktu laiku. Kādēļ darbu nav turpinājuši, jājautājot viņiem pašiem. Atrast vietā labus speciālistus pie lielā darbu apjoma un negāciju viļņa esot grūti.

“Stratēģisko klusumu” pārtrauc augustā

To, ka “stratēģiskais klusums” un lielās reklāmas kampaņas mērķi nesasniedz, bija skaidrs pērn jūnijā, kad sāka kristies vakcinēšanas temps. Bija sapotējušies visi, kas teica, ka to darīs (tobrīd ap 28% iedzīvotāju bija saņēmuši vismaz vienu vakcīnu), bet šaubīgie joprojām bija šaubīgi.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/Par!) jūnijā žurnālistiem stāsta, ka mainīsies komunikācijas veids, lai iedrošinātu šaubīgos. Tikai augustā sākās pirmās masveidīgās skaidrojošās kampaņas gan plašsaziņas līdzekļos, gan sociālajos medijos. Valdība tām beidzot iedod naudu (kopā ar vēl virkni pasākumu).

Par 74 000 eiro Vakcinācijas nodaļa pērk saturu krievu valodā iznākošajā presē un nacionālajā drukātajā presē. Mēnesi vēlāk arī virknē vietējo avīžu.

“Mēs devām informāciju par vakcīnām, mediji paši veidoja saturu,” stāsta Zaiga Barvida no Vakcinācijas nodaļas.

Septembrī un oktobrī par 121 000 eiro noslēdza līgumus ar vairākām reklāmas aģentūrām par informācijas veidošanu un izplatīšanu sociālajos medijos, kas ir galvenie dezinformācijas perēkļi.

Saturu krieviski mest pasta kastītē nedrīkst

Krieviski runājošo sasniegšana, sevišķi Daugavpils pusē, izrādās atsevišķa problēma. Jūnijā, kad vakcinēšanas tempi samazinās, Latgalē ir viszemākā aptvere – 17,9%.

“Biju Latgalē pavasarī un rudenī. Pavasarī sajūta, ka kovida vispār nav. Mēs te, Rīgā, kaut ko, bet tur tā nav viņu darīšana,” stāsta Juhņēviča. Viņa atceras sarunu ar Daugavpils slimnīcas vadītāju Grigoriju Semjonovu brīdī, kad no 600 slimnīcas darbiniekiem bez vakcīnas joprojām bija palikuši 250. “Zvanu un prasu, ko var darīt? Viņš saka, ka nezina. Situācija tāda, ka viņš pat šos cilvēkus ir pārorganizējis. Viņi strādā ar kovida pacientiem, liek elpināšanas aparātu, un viņi – nevakcinējas.”

Martā Vakcinācijas nodaļa bija sagatavojusi “Vakcinācijas avīzi” teju pusei Latvijas iedzīvotāju latviešu un krievu valodās. Ja to izsūtītu, iedzīvotāji būtu saņēmuši tobrīd informācijas vakuumā tik nepieciešamo skaidrojošo atbalstu. Tas nenotika, jo valodas likums aizliedz valsts iestādēm izsūtīt saturu citā valodā, ja vien adresāts tam nav iepriekš piekritis. Drīz no idejas atteicās pilnībā. Tā darīts, jo trūka atbalsta Saeimā un valdībā. Publiski bieži izskanējuši viedokļi, ka avīzei nebūs atdeves. Tāpat bija bažas, vai tā nelīdzināsies politiskajai reklāmai. Vakcinācijas nodaļa, neredzot atbalstu, lēma, ka pareizāk jau sagatavoto avīzes saturu būs nogādāt caur citiem kanāliem, skaidro Juhņēviča.

Atkārtoti pie valodas jautājuma politiķi un Vakcinācijas nodaļa atgriežas jau rudenī, kad slimnīcas ir pārpildīta, un valstī noteikta mājsēde. Kāda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārste LTV stāsta, ka vidēji četri no pieciem Covid-19 slimniekiem esot krieviski runājošie. Slimnīcas sabiedrisko attiecību pārstāve pēc tam skaidro, ka tas esot vienas ārstes privāts novērojums. Teikto īsti neapstiprina arī dati – sabiedrības aptaujas neuzrāda, ka krievvalodīgie justos mazāk informēti, bet pacientu uzskaite pēc etniskās piederības netiek veikta.

Taču ārstes novērotais izsauc rezonansi. Par krieviski runājošo iedzīvotāju sasniegšanu atkal runā valdībā un 27.oktobra Saeimas komisijas sēdē. Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš skaidro, ka informācijas izsūtīšana krieviski bez saņēmēja piekrišanas būtu divvalodības uzspiešana. Tam nepiekrīt deputāte Krista Baumane (A/Par!): “Tieši pretēji. Tas parādītu, ka valstij rūp cilvēki, jo runa ir par dzīvību glābšanu,” teikto atreferē LETA. Nacionālās apvienības deputāts Jānis Iesalnieks aicina nepārmest Valsts valodas centram, ka tas ievēro likumu. Kā risinājumu Baltiņš iesaka informāciju krieviski izplatīt ar ģimenes ārstu starpniecību, kā arī izvietot plakātus abās valodās daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās un liftos. Tātad, mest pasta kastītē informāciju krieviski nevar, bet pielīmēt blakus uz sienas var.

Dzīvē gan tas nav tik vienkārši

Kad pandēmijas sākumā Rīgas namu pārvaldnieks (RNP)10 000 kāpņu telpās izvietoja plakātus abās valodās ar vispārīgu informāciju par koronavīrusu, VVC sodīja uzņēmuma runasvīru personīgi, jo dažās mājās plakāti latviešu valodā bija norauti. “Biju norādīts kā atbildīgais par kampaņu, tādēļ sodīja mani. Gāju vēl sniegt paskaidrojumus, ka nevaram atbildēt par visām mājām, bet kā pret sienu,” Re:Baltica stāsta Krists Leiškalns.

“Šīs pieredzes dēļ RNP darbinieki bija atturīgi, kad informatīvos plakātus par epidemioloģisko drošību lūdza izvietot Valsts kanceleja. Sazinoties ar VVC, mēģinājuši vienoties, ka, ja atkārtojas līdzīga situācija, tad brīdina un dod noteiktu laiku trūkstošo plakātu aizvietošanai. VVC neesot piekritis,” stāsta VK Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals. Rezultātā RNP piekrituši plakātus izvietot, ja kā atbildīgo norāda Bambalu.

Visefektīvākā – tiešā uzrunāšana

Rezultātā jāsecina, ka visefektīvākā vakcinācijas aptveres palielināšanā izrādījās prasība obligāti vakcinēties konkrētās nozarēs strādājošajiem. Attiecībā uz senioriem – tiešā uzrunāšana, personalizētas vēstules un ģimenes ārsta aicinājums.

Mērķtiecīgi visiem nevakcinētajiem senioriem birojs vēstules izsūta novembrī un decembrī. Kopumā vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku. Šī raksta tapšanas laikā nav zināms, cik no vēstuļu saņēmējiem aizgāja vakcinēties, bet Juhņēvičai ir skaidrs, ka to turpinās arī šogad.

“Mana pārliecība tagad ir, ka tiešai uzrunāšanai ir ļoti liela nozīme. Ja saņem vēstuli ar konkrētu uzrunu un informāciju par 20 eiro (piemaksa pensionāriem – red.), un kur ir tuvākie punkti, visi pētījumi rāda, ka tas strādā. Un nākamajā gadā arī pieliksim informāciju par viņu ģimenes ārstu, pie kura griezties. Tas vēl ir idejas līmenī, bet būtu labi, ka saņem vēstuli tieši no ģimenes ārsta, nevis formālu vēstuli no valsts,” skaļi domā Juhņēviča.

“Informācija par ģimenes ārstu bija norādīta jau šajās vēstulēs,” priekšnieces teikto precizē Barvida.

Par to, kā vēl šogad varētu uzrunāt nepotētos, Juhņēviča ir izvairīga. Plāni vēl topot. Taču viņa atzīst, ka uzrunāšanas iespējas un idejas sāk izsīkt.

3. februārī rakstā labota informācija 18. rindkopā, norādot, ka viena darba vieta NVD Vakcinācijas nodaļā bijusi brīva no novembra.