Jaunākajos pētījumos atklāj D vitamīna lomu cīņā pret Covid-19 (4)

Šī gada janvārī publicēts Spānijā veikts pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 4,5 miljoni respondentu*. Saskaņā ar šajā apjomīgajā pētījumā iegūtajiem datiem, ir konstatēta D3 vitamīna (holekalciferola) labvēlīgā ietekme Covid-19 slimības gadījumā.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka D vitamīna līmenis asinīs virs 30 ng/ml ne vien samazina risku saslimt ar šo vīrusu, bet vienlaikus arī mazina šīs slimības smagas gaitas risku.

Savukārt 2021. gada oktobrī publicēta Vācijā veikta meta-analīze, kurā apkopoti jaunākie dati no 8 dažādiem pētījumiem. Tajā vairāku valstu zinātnieki uzsver, ka ikdienas D vitamīna uzņemšana varētu glābt dzīvības neskaitāmiem cilvēkiem. Šajos pētījumos tika noskaidrots, ka

D vitamīna līmenis asinīs virs 50 ng/ml teorētiski nodrošina gandrīz nulles mirstību no Covid-19 infekcijas. Secinājumos pētnieku grupa rekomendē vakcināciju kombinēt ar adekvātu D vitamīna līmeni asinīs, jo tikai šādā veidā būsim patiešām nodrošinājušies pret pandēmijas negatīvajām sekām.

Daktere Zvaigzne atgādina, ka D vitamīnu cilvēkam iespējams iegūt gan no saules stariem, gan ēdiena. Diemžēl Latvijas platuma grādos dabiskā ceļā uzņemt to pietiekamā daudzumā ir praktiski neiespējami. Piemēram, no ēdiena varam iegūt tikai aptuveni 10% no nepieciešamā D vitamīna daudzuma. Vasaras mēnešos teorētiski iespējams saņemt D vitamīna devu, bet tā tik un tā ne tuvu nav pietiekama. Balstoties uz datiem, kas iegūti 2015. gada Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas veiktajā pētījumā***, noskaidrots, ka

Latvijas iedzīvotāju vidējais D vitamīna līmenis ir vien 19 ng/ml. Šāds rezultāts atbilst D vitamīna deficītam. Jāpiebilst, ka par optimālu D vitamīna līmeni tiek uzskatīti 45-55 ng/ml.

Ņemot vērā to, ka Latvijas iedzīvotājiem nav iespējams dabīgā veidā uzkrāt nepieciešamo D vitamīna līmeni, tiek rekomendēts to uzņemt papildus ar uztura bagātinātājiem. Tradicionāli D vitamīns pieejams eļļas šķīdumā, piemēram, pilienos vai kapsulās, jo šāda forma nodrošina efektīvu uzsūkšanos. Pieļaujamās dienas devas uztura bagātinātājiem Eiropā nosaka EFSA – Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Zīdaiņiem tā paredz 1000 SV (starptautiskās vienības) dienā, bērniem līdz 10 gadu vecumam 2000 SV. Savukārt vecākiem bērniem, pieaugušajiem, grūtniecēm un barojošām māmiņām tās ir 4000 SV dienā. Ja pastāv aizdomas par D vitamīna deficītu, būtu vērts aiziet noteikt to laboratoriski un pakonsultēties ar ārstu, vai gadījumā nav nepieciešams uzņemt paaugstinātu dienas devu.

*Oristrell J et al. Vitamin D supplementation and COVID-19 risk: a population-based, cohort study. J Endocrinol Invest. 2022 Jan;45(1):167-179. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/34273098/

**Borsche L et al. COVID-19 Mortality Risk Correlates Inversely with Vitamin D3 Status, and a Mortality Rate Close to Zero Could Theoretically Be Achieved at 50 ng/mL 25(OH)D3: Results of a Systematic Review and Meta-Analysis. Nutrients 2021, 13, 3596. https://www.mdpi.com/2072-6643/13/10/3596/htm ***https://www.rsu.lv/aktualitates/latvijas-iedzivotajiem-d-vitamins-jauznem-papildus