Neparasts atradums Peru: teju 200 pie stabiņiem piesieti cilvēku mugurkauli

Starptautiska pētnieku komanda, darbojoties Činčas ielejā Peru dienvidos, lielos iedzimto kapos atrada pie niedru stiebriem pierīkotus mugurkaulus. Kapi, kas zināmi arī kā čulpas, ir simtiem gadu seni, veidoti laikā, kad Peru teritorijā siroja eiropiešu kolonizatori.

Pētnieki noskaidroja, ka gandrīz katrs no 192 atrastajiem mugurkauliem bija viena indivīda atliekas, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Antiquity”.

Izskatās, ka šādai unikālai rīcībai tika izvēlēti pieaugušie un jaunieši. Pētnieki raksta, ka šie apbedījumi datējami ar 1450. līdz 1650. gadu, kad Eiropas kolonistu dēļ inku kultūrai pienāca gals.

Pētījuma galvenais autors Džeikobs L. Bongers atklāja, ka šis periods Činčas ielejā bija īpaši nemierīgs, jo plosījās epidēmijas un iedzimtos mocīja bads. Pirms eiropiešu ierašanās no 1000. līdz 1400. gadam Činčas ielejā pastāvēja Činčas karaļvalsts, kura bija sabiedrotā varenajai Inku impērijai. Eiropiešiem ierodoties ielejā, Činčas ielejas iedzīvotāju skaits pamatīgi saruka.

“Iedzimto kapu izlaupīšana Činčas ielejā koloniālajā periodā bija ļoti izplatīta. Parasti laupītāji cerēja iegūt dažādus zelta un sudraba priekšmetus, kā arī iznīdēt iedzimto reliģiskās prakses un apbedīšanas paražas,” stāstīja Bongers.

Mugurkaulu analīze liecina, ka vietējie tos centušies salabot pēc tam, kad tos sabojāja kapu izlaupītāji. Mugurkauli pie niedrēm tika piesieti, visticamāk, lai vienkārši turētos kopā.

Daudzām Činčas ielejas pamatiedzīvotāju grupām bija ļoti svarīgi pēc cilvēka nāves pienācīgi parūpēties par tā ķermeni. Netālu mītošie Činčoras ļaudis, piemēram, izgudroja mākslīgās mumificēšanas tehniku vēl ilgi pirms senajiem ēģiptiešiem.