Daudziņa emocionāli par tēva zaudēšanu un bailēm no dzīves laimīgajiem brīžiem

"Tētim noteikti esmu pateicīga par to, ka viņš visur mani ņēma līdzi. Kopā šļūcām no kalniņa, devāmies kopā uz "Dārziņu" vasarnīcu, kapiņiem. Mēs maz runājām, bet kopā bija ļoti labi. Kad pavasarī kaut kur eju un sajūtu gaisā smaržu, kas nāk no lapu dedzināšanas, man vienmēr birst asaras, jo es atceros tēti," raidījumā par attiecībām ar savu tēti runā aktrise Zane Daudziņa.

Daudziņas dēlam Matīsam bija desmit dienas, kad viņas tētis 64 gadu vecumā brauca uz darbu un viņu pārsteidza sirdslēkme.

"Apkārt bija labi cilvēki, bet izsauktā ātrā palīdzība nepaspēja atbraukt. Tas bija liels šoks, jo viņš bija spēka gados. Viņš bija šarmants, foršs. Viņš būtu bijis visburvīgākais vectētiņš maniem bērniem. Nu jā, dzīvē, lūk, notiek tā... Tu esi ļoti, ļoti laimīgs - es gāju pa ielu un man ratiņos bija mazais Matīsiņš olu dzeltenā lācītī. Bija silta diena, un mēs gājām pēc kaut kāda pabalsta uz pastu. Es no sirds biju laimīga. Pēc tam domāju, kā tas varēja būt, ka es neko nesajutu," traģisko dienu atceras Zane Daudziņa. 

Kopš piedzīvotā viņa izjūt bailes no laimes brīžiem, jo tie saistās ar šo notikumu – var gadīties, ka tad, kad jūties ļoti laimīgs, ar kādu mīļu cilvēku notiek kas slikts," atzīst Zane Daudziņa.

Bet atgriežoties pie laimīgajiem brīžiem, Zane atminas, ka tētis bija paspējis apciemot savu mazdēliņu slimnīcā. "Simbolisks bija mirklis, kad braucām no dzemdību nama, mans tētis atvēra Matīsiņam dzīvokļa durvis un mēs iegājām iekšā. Mums ir arī uzņemta viena kopbilde. Dārga bilde," atmiņās dalās aktrise. 

Skaties raidījumu "Pasaki to skaļi..." katru trešdienu "360 TV".