Ministriju solījumi nodrošināt vides pieejamību personām ar invaliditāti ir pārāk plaši un abstrakti, tajos trūkst konkrētības un reālas izmaiņa nav jūtamas, šādu vērtējumu trešdien, 2. februārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda invalīdu un viņu draugu apvienības "Aperions" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
"Apeirona" vadītājs: Ministriju solījumi par vides pieejamību personām ar invaliditāti ir pārāk plaši (1)
Trešdien, 2. februārī, Sociālo un darba lietu komisijas sēde ministriju pārstāvji sniedza redzējumu par labdarības maratona "Dod pieci!" izceltajām problēmām cilvēkiem ar invaliditāti.
"Dod pieci!" maratona laikā veidotajā atklātajā vēstulē, kuru parakstījis arī Balodis, par vides pieejamības nodrošināšanu Latvijā tiek pieprasīta dažādu uzdevumu izpilde, lai mazinātu šķēršļus pilnvērtīgai dzīvei. Piemēram, vēstules autori mudina normatīvajos aktos nostiprināt vides pieejamības jautājumus, izveidot speciālu kontrolējošo iestādi, nodrošināt publisko un izglītības iestāžu pieejamību, kā arī izvirzīti citi uzdevumi.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane piekrita, ka būtu nepieciešams piesaistīt vides ekspertus un noteikt vadošo vides normatīvo kontrolēšanas iestādi. Feldmane uzskata, ka ir nozīmīgi veicināt atbildīgās personas atbildības sajūtu, nosakot dažādus sodus vides pieejamības nenodrošināšanas gadījumā.
Izglītības pieejamības jomā izceltās problēmas solījās risināt Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ilze Seipule. Ierēdne klāstīja, ka Eiropas Savienības fondu investīcijās ir iekļauti plāni mācību vides pieejamības uzlabošanai. Šo fondu ietvarā tikšot attīstīta agrīnā diagnostika, proaktīvs atbalsts un riska grupu atbalsts, kā arī tikšot veicināta speciālās izglītības kvalitāte.
Kultūras ministrijas pārstāvis Valts Ernštreits uzskata, ka ir nepieciešams turpināt pērn izsludināto programmu, kuras ietvarā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu tiek nodrošināta kultūras produktu pielāgošana cilvēkiem ar invaliditāti. Kultūrpolitikas departamenta direktore Baiba Mūrniece piebilda, ka Kultūras mantojuma pārvaldei nepieciešams sagatavot vadlīnijas par to, kā kultūras pieminekļu pieejamību pielāgot cilvēkiem ar invaliditāti. "Kultūras piemineklis eksistē cilvēkam, nevis cilvēks eksistē kultūras pieminekļiem," piebilda Mūrniece.
Veselības ministrija (VM) aicināja izmantot tās mājaslapā atrodamo interaktīvo karti, kas parāda visas ārstniecības vietas ar pielāgotu vidi cilvēkiem ar invaliditāti.
Lai panāktu pašvaldību vides pieejamību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērsīs pašvaldību uzmanību uz līdzmaksājumu nodrošināšanu vides pieejamības pielāgošanai.
Tieslietu ministrijas pārstāve Lelde Šlisere vēstīja, ka gada beigās vai nākamā gada sākumā būs izbūvēti pacēlāji invalīdiem Jelgavas tiesā un restaurēta Zemgales rajona tiesa Bauskā, kā arī tiek plānots organizēt tikšanos ar dažādu nevalstisko organizāciju ekspertiem, lai izstrādātu vadlīnijas tiesu procesu nodrošināšanai, ja tur piedalās persona ar invaliditāti.
Tomēr ministriju pārstāvji nespēja pārliecināt pārējos komisijas sēdes dalībniekus, ka tiek darīts pietiekami daudz, lai apkārtējā vide būtu pieejama cilvēkiem ar invaliditāti. Baloža skepticismam piekrita "Ziedot.lv" Sociālās palīdzības programmas vadītāja Baiba Drone, kura uzskata, ka ir nepieciešams lielāks finansiālais atbalsts pamatprasību nodrošināšanai - ratiņkrēsliem, ortozēm, dzirdes aparātiem, pārvietojamiem pandusiem un citiem risinājumiem invalīdu dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Fonda "Nāc līdzās!" valdes priekšsēdētāja Sarma Freiberga uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt obligātos kursus sabiedrības apkalpošanas sfērā strādājošajiem, kuros mācītu darbiniekiem komunicēt un palīdzēt cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem.
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča ierosināja vairāk padomāt par cilvēku ar īpašām vajadzībām drošību, īpaši gadījumos, kad jānodrošina evakuācija.
Sēdes noslēgumā komisijas vadītājs Andris Skride (AP) paziņoja, ka pie šiem jautājumiem komisija atgriezīsies pavasara sesijas beigās, lai noskaidrotu, kas reāli ticis padarīts, savukārt februārī norisināsies ikgadējā komisijas sēde par cilvēku ar invaliditāti problēmām.