Vai mēs esam gatavi mazināt dzīvnieku ciešanas? Pārtikas atkritumu ēnas puses (3)

Tikmēr aptuveni 10 procenti ASV iedzīvotāju nevar iegādāties veselīgu un pilnvērtīgu pārtiku, galvenokārt zemo ienākumu dēļ.

“Neapēstā pārtika veicina resursu šķērdēšanu, ieskaitot lauksaimniecības zemi, ūdeni, pārmērīgu pesticīdu lietošanu un enerģijas resursu izmantošanu, kā arī, protams, veicina siltumnīcefekta gāzu izdalīšanos, minēts ASV Vides aizsardzības jaunākajā ziņojumā.

Pārtikas atkritumi veido 2 procentus no gāzu emisijām, kas ir aptuveni puse no apjoma, kas saražots aviācijas industrijā (ASV Klimata un enerģētikas risinājumu centrs, 2021).

Tādu produktu ražošana kā olas, piens un gaļa paģēr lielu apjomu lauksaimniecības zemju un ūdens resursus, tikai, lai šos dzīvniekus uzturētu, barotu, pēc tam nokautu un to nevajadzīgās daļas izmestu pārtikas atkritumos.

Amerikāņi, iegādājoties zivju un gaļas produktus, aptuveni 26 procentus no iegādātā nekad tā arī neizmanto.

Bloga “Counting Animals” autors un datu pētnieks Harišs Setu sacīja, ka šobrīd tiek audzēti vairāki miljoni mājputnu un mājdzīvnieku, biežāk – tītari, cūkas, govis, taču līdzīgā skaitā ir arī jūras veltes – lielākoties garneles.

Tas viss – ar potenciālu nonākt atkritumos.

Turklāt šī informācija, kā norāda Setu, ir jau vismaz 10 gadus veca, un situācija šobrīd ir vēl sliktāka.

Laikaposmā no 2011. līdz 2018. gadam gaļas patēriņš ASV ir pieaudzis par 10.3 procentiem, kamēr pārtikas atkritumos izmestais apjoms samazinājies tikai par 1 procentu.

2015. gadā ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) un ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) noteica, ka līdz 2030. gadam ir jāsamazina pārtikas atkritumu apjoms par vismaz pusi.

Ja tas tiktu panākts, tiktu samazināti ne tikai lopu turēšanas apjomi, taču Klaudija Fabiāno, EPA speciāliste, norāda, ka šādi ierobežojumi šo problēmu pilnībā neatrisinās.

Lauksaimnieki, kuri sastaptos ar ražošanas ierobežojumiem, piemēram, ASV, savu produkciju vairāk sāktu eksportēt, tādēļ labākajā gadījumā pārtikas atkritumus izdotos samazināt vienīgi lokāli.

Kādi ir risinājumi, lai mēs katrs savā mājsaimniecībā samazinātu gaļas patēriņu?

Viens no svarīgākajiem faktoriem – gatavais, iepakotais produkts, kas atrodas lielveikalu plauktos un ko mēs kā pircēji ieliekam savos grozos, jau veido gan siltumnīcefekta gāzu izdalīšanos, gan tā ražošanā ir patērēti resursi.

Sākumam noder divi vienkārši soļi – plānot pirkumus un izmantot ledusskapja saldētavas, ja tādas ir pieejamas.

“Daudzi domā, ka viņu nopirktais produkts ir sabojājies, kamēr tā nebūt nav. Tā, piemēram, derīguma termiņi ir tikai indikators tam, cik konkrētajā mirklī kāds produkts ir svaigs, taču tas nenozīmē, ka tas ir metams ārā,”

sacīja bezpeļņas organizācijas “ReFED” pārstāve Dana Gundersa.

Taču kā pārliecināties, ka produktu var ēst?

Trīs pārbaudāmas lietas – ja tas izskatās, smaržo un garšo labi, tad tas vēl ir lietojams.

“Patiesībā saldētava ir īstā atslēga. Daudzi uzskata, ka saldēt var tikai gaļas produktus, bet to pašu var darīt arī ar pienu vai pat olām, ja tās ir atdalītas no olu čaumalām un sakultas.

Arī sieru var likt saldētavā, tikai iepriekš tas ir jāsagriež,” iesaka Gundersa.

“Ja iespējams, veido sarakstu nedēļas pārtikas iegādei un mēģini saprast, cik bieži gatavosi mājās. Tas ir svarīgi, jo, iegādājoties pārtiku, tā jebkurā gadījumā nonāks tavā ledusskapī vai arī vēlāk – atkritumos,”

turpina Gundersa.

Taču tieši tie paši principi – patērēt mazāk – darbojas arī lauksaimniecībā.

Viena no lielākajām problēmām ir tieši neadekvāti lielais skaits audzēto mājputnu. Liela daļa no tiem nomirst vēl pirms nokaušanas – piemēram, nekvalitatīvas transportēšanas un nepilnīga uztura dēļ.

Praktiski visi mājputni, kas tiek audzēti ASV, tiek audzēti ļoti straujos tempos. Tas sagādā milzu ciešanas pašiem dzīvniekiem, kuri sirgst ar sirds-asinsvadu problēmām, nereti mirst badā vai no slāpēm, cieš no ķermeņa daļu deformācijas.

Tikpat drausmīgos apstākļos putni tiek pārvesti uz kautuvi, ceļā tie mirst no karstuma, no tā, ka tiek saspiesti.

Kaut arī ASV lauksaimniecības regulējumi nosaka to, ka mājlopus un mājputnus drīkst pārvest, ilgākais, 28 stundas, lauksaimnieki diemžēl šos likumus interpretē brīvi un atbilstoši savām vajadzībām.

Kaut arī aina joprojām ir bēdīga, pēdējos gados izmantot tā saucamos “lēnās audzēšanas” mājlopus un mājputnus ir izvēlējušies vairāk nekā 200 uzņēmumi, to vidū – “Burger King”, “Starbucks”, “Subway”, taču šādu “produktu” piegādāt piekritušas vien divas no desmit lielākajām mājlopu audzēšanas saimniecībām.

Lai nu kā, pārtikas atkritumu samazināšana būs absolūti nepieciešama, lai ievērotu klimata pārmaiņu vadlīnijas līdz 2050. gadam.

Paredzams, ka tad zemeslodi apdzīvos vairāk nekā 9 miljardi iedzīvotāju, paredzot 50 procentu pieaugumu pārtikas patērēšanā, salīdzinot ar 2010. gadu.

Tādēļ jau tagad ir skaidrs, ka vienīgais risinājums, kā šo situāciju mainīt katram savā mājsaimniecībā, ir – nepirkt vairāk nekā nepieciešams un pēc iespējas vairāk izvēlēties arī augu valsts produktus.

Raksta oriģināls publicēts portālā "Vox".