ReTV: Maksa par siltumu pieaugs vēl piecās pašvaldībās (4)

Par to, ka kopš divdesmitā gadsimta beigām līdz pat 2020. gadam Bauskas novada Saulainē bija “zaļākā” un modernākā apkure, šodien liecina vien vecie apkures katli. Jau otro apkures sezonu Saulainē kā kurināmais tiek izmantota gāze. Līdz šim gan problēmas neesot bijušas, bet

kopš otrdienas, 1. februāra, apkures tarifs sasniedzis jaunu rekordu visas Latvijas mērogā.

Līdzšinējo 54 eiro vietā par MWh tagad jāmaksā gandrīz 135 eiro. Tas nozīmē, ka nesiltinātām mājām par vienu kvadrātmetru maksa par apkuri tuvosies četriem eiro.

“Pašreizējās cenas siltinātām mājām ir 0.30-0.70 eiro par kvadrātmetru, tad aptuveni reiz trīs, bet te jāņem vērā, ka valsts kompensēs šo energoresursu cenu pieaugumu,” saka Ivars Čerļenoks, Bauskas novada pašvaldības Rundāles apvienības pārvaldes komunālā dienesta vadītājs.

Vairums ēku gan Saulainē, gan Pilsrundālē, kur apkures tarifs ir tāds pats, ir nosiltinātas, iedzīvotājiem tas liek justies mazliet cerīgāk.

“Kā būs, tā būs. Cīnīsimies. Mazāk ēdīsim, ne to vien esam pārdzīvojuši. Galvenais, lai nav karš,” saka Inta, Pilsrundāles iedzīvotāja.

Pašreiz apkures parādnieku neesot daudz, finansējums iespējamajam mājokļu prasītāju pabalstam esot pietiekošs. “Rēķinoties, ka 50 procentus sedz labklājības ministrija ir pārliecība, ka finansējuma tam pietiks, vēl tiek pielietots koeficients mājokļa pabalstam, kad arī nodrošinātāki cilvēki var nākt un prasīt pabalstu, viņiem tiks izmaksāts,” pauž Aivars Okmanis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs.

Otrs lielākais tarifa kāpums februārī ir Daugavpilī, kur apkures tarifs palielinājies par 64%, kas gan ir krietni mazāk nekā sākotnēji plānots. Domes izpilddirektore ReTV skaidro, ka to izdevies panākt, jo ekspluatācijā nodota šķeldas katlu māja, tomēr veiktā analīze liecinot, ka ap 30% iedzīvotāju šādus rēķinus apmaksāt nespēs. “Ir mājokļa pabalsts, kas kompensē šo pieaugumu, taču daudzām fiziskām personām noteikti nav šī statusa, lai saņemtu šāda veida atbalstu. Līdz ar to - tas viņiem, visdrīzāk, uzkrāsies kā parāds, uz ko mēs atkal neattiecināsim kavējuma vai soda procentus,” saka Sabīne Šņepste, Daugavpils pašvaldības izpilddirektore.

Sarežģīta situācija izveidojusies arī Jēkabpilī, kur apkures tarifs par 20% jau pieaudzis janvārī, bet no februāra palielināts vēl par 5,8% Šeit atbalsts esot nepieciešams ne tikai iedzīvotājiem, bet arī siltumpiegādātājiem, kas ir pašvaldības kapitālsabiedrības. “Mēs mēģinām avansā samaksāt par savu siltumu, lai tikai viņi varētu nodrošināt šo plūsmu un viņiem neatslēgtu gāzi. Lai viņš iedzīvotājiem var nodrošināt siltumu. Tā ir problēma, bet tā nav problēma tikai pie mums,” pauž Raivis Ragainis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs.

No 1. februāra apkures tarifi kāpuši arī Salaspilī un Jūrmalā, bet mazāk par siltumu maksās rēzeknieši. Vairākās pašvaldībās apkures tarifs kļūs dārgāks arī martā. Siltumapgādes tarifu, kas pārsniegs 68 eiro par MWh , līdz pavasarim kompensēs valsts, taču raizes raisa fakts, pēc ekspertu aplēsēm, energoresursu cena tuvākā nākotnē, visticamāk, nepazemināsies.