Kur viņi pazuduši? Kā Rūjienas ģimenes ārsti meklēja savus nevakcinētos pacientus (44)

Nevar sazvanīt, jo nav telefona numuru

Brīvprātīgajai Inesei Vīksnai laika pietika. Viņa ir pensijā. Zina, kā sarunāties ar cilvēkiem, jo savulaik vadījusi lielas bankas filiāli. Vēl salīdzinoši nesen bijusi Rūjienas domes deputāte, līdz ar to pazina vietējos iedzīvotājus un pagastu vadītājus. Tas izrādījās būtiski, lai atrastu nevakcinēto cilvēku kontaktus, kas bija valsts mēroga problēma. Lai varētu izveidot daudz maz vienotu datu bāzi ar Latvijas iedzīvotāju kontaktinformāciju, valdība pērn mainīja noteikumus, ļaujot nodot vakcinētājiem datus no dažādiem reģistriem – pansionātiem, ģimenes ārstu praksēm, nekustamo īpašumu reģistriem utt.

“Tas ir prātam neaptverami,” Re:Baltica atzīst NVD Vakcinācijas nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.

 “Šī ir fundamentāla problēma, kas izgaismojas – mums nav vienotas sistēmas, kā uzrunāt cilvēkus.”

Ģimenes ārstes Grūsles praksē bez vakcīnas pērn rudenī bija palikuši apmēram 300 pacienti, kuri ir vecāki par 50 gadiem. Apmēram 120 no viņiem nebija aktuālo kontaktu. Vīksna sāka ar to, ka apbraukāja vietējos pagastus, medījot trūkstošos telefona numurus. Pagastu vadītāji un bibliotekāri tos meklēja savos mobilajos telefonos. Izdevās sadabūt pusi no trūkstošajiem kontaktiem.

Nākamās divas nedēļas Vīksna katru dienu vismaz 60 reizes kādam zvanīja. Ne visi uzreiz atbildēja. Citreiz caur bērniem meklēja vecāku numurus, citreiz caur brāli vai māsu. Bija bērni, kuri negribēja, lai vakcinē viņu vecākus. Bija raudoša meita, kura lūdzās, lai pierunā mammu. Taču, kad meita padeva mammai ziņu par gaidāmo zvanu no Vīksnas, māte atslēdza telefonu.

Kāda cita kundze līdz vakcīnai nevarēja tikt, jo vīrs slimnīcā. Tad nu Vīksna līdz potei viņu aizveda pati.

Kāds kungs norādījis: “Kundzīt, kundzīt, vai zināt, cik cilvēku Eiropā nomiruši no vakcīnas?” Uz to Vīksna atsmējusi: “Bet, kungs, vai jūs ziniet, cik no vakcīnas izdzīvojuši?”

Kopumā sarunas bijušas pieklājīgas. Tikai viena, ar kādu skolotāju, izvērtusies asa. Rezultātā uz poti Inese pierakstīja 70 pacientus. Gandrīz visi arī ieradās.

Secinājums pēc padarītā darba? “Es esmu vīlusies mūsu sabiedrībā,” atceroties cilvēku atteikumus vakcinēties, secina Vīksna.

Vakcinēt ved vietējie policisti

Vīksna nebija vienīgā, kura rudenī Rūjienā devās palīgā ģimenes ārstiem. Pēc valdības aicinājuma arī pašvaldībām aktīvāk iesaistīties, Rūjienas pusē sarosījās vairāki vietējie dienesti. „Pēc Naukšēnu ģimenes ārstes lūguma Rūjienas sociālā dienesta darbinieki apbraukāja pacientus, ar kuriem ārste nebija varējusi sazināties. Apciemoti kādi 5 cilvēki. Gandrīz visi arī piekrituši vakcinēties. Medmāsu ar vakcīnu pie viņiem uz mājām aizveda vietējais pašvaldības policists,” Re:Baltica stāsta pagasta klientu apkalpošanas centra speciāliste Antra Krievāne.

Līdzīgi ar dienesta auto potēt vecīšus ar vienu no Rūjienas ģimenes ārstēm veda arī vietējais pašvaldības policists Lauris Vilnis.

“Bija saskaņots ar Rūjienas pārvaldes vadību, ka pašvaldības policija nāks palīgā. Ceļi briesmīgi, ģimenes ārste ar savu auto nevar piebraukt. Vakcīnas vajadzēja veciem cilvēkiem, kuriem transporta nav un kuri līdz ārstam netiek,” Re:Baltica stāsta Vilnis.

Labi, ka vakcinē vispār

Arī ģimenes ārste Grūsle savus pacientus brauc potēt uz mājām, taču iztiek pati ar savu auto. Vietējā policista palīdzību neesot izmantojuši, jo grūti saplānot izbrauciena laikus. “Sarunājam, bet tad atnāk pacients, kuram vajag steidzamu palīdzību, un viss jāatceļ,” skaidro prakses administratore Jansone.

Vakcinēšanā pret Covid-19 Grūsles prakse iesaistījās brīvprātīgi kopš vakcinācijas sākuma pērn februārī. Sākumā to darīja tikai puse no Latvijas ģimenes ārstiem.

“Tas mani nebeidz pārsteigt līdz pat šim brīdim. Kā tas var būt, ka vakcinācija netiek veikta visur. Visās ģimenes ārstu praksēs,” Re:Baltica saka veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/Par!).

Kad Re:Baltica pagājušajā pavasarī apzvanīja vairāk nekā 100 ģimenes ārstu, lai noskaidrotu nevakcinēšanas iemeslus, tie bija dažādi: nav piemērotu telpu, nav darbinieku, kuri koordinētu vakcinēšanas procesu, vai arī vakcīngribētāju nebija pietiekamā skaitā. Pacienti stāstīja, ka daļa ārstu paši bijuši vakcīnskeptiski, taču sarunās ar žurnālistiem viņi to atzīt negribēja.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska uzskata, ka pārsteigums esot pavisam cits, nekā šķiet ministram – ka tik daudz ārstu pieteikušies vakcinēt brīvprātīgi.

“Pie tik nenormāli liela darba un pārslodzes, ģimenes ārstiem vispār jāsaka paldies,” Re:Baltica pauda Kozlovska.

Lai arī valdība kopš vakcinācijas sākuma praksēm piemaksāja (par vakcinēto skaitu un katru veikto poti), ar to nepietika, lai nosegtu prakses izmaksas.

Vēlmi vakcinēt sākotnēji mazināja arī problēmas ar vakcīnu piegādi. To trūka. Ģimenes ārstiem piegādāja ierobežotu vakcīnu daudzumu vai nepiegādāja vispār. Pavasarī Pfizer vakcīna bija jāizlieto piecās dienās pēc izņemšanas no saldētavas. Pa šo laiku vakcīna bija jānogādā līdz vakcinācijas vietai, bet flakons atvēršanas dienā uzreiz jāizlieto. Tas nozīmē, ka jāsapotē vismaz 6 cilvēki. Tik devu bija vienā flakonā. Ja iepriekš bija sarunāti potējamie, bet vakcīnas neatveda, visi bija jāapzvana un jāsarunā cita diena, kas nozīmēja lieku laika patēriņu un stresu. Vēlāk Pfizer derīguma termiņš pēc atsaldēšanas tika pagarināts uz mēnesi, kas ļoti atviegloja vakcinētāju darbu.

“Sākums bija drausmīgs. Nekad nezināji, ko darīt,” atceras Jansone.

Vakcīnu piegāde stabilizējās maijā. Vasaras otrajā pusē, kad bija skaidrs, ka cilvēki potēties neraujas, un vajag lielāku ģimenes ārstu iesaisti, valdība iedeva naudu nevakcinēto apzvanīšanai. Rudenī vēl palielināja piemaksas un noteica, ka vakcinēšanā jāiesaistās visiem ģimenes ārstiem, vai arī, ja paši to nedara, jānoslēdz līgumus ar vakcinācijas iestādi, kas to dara.

To, ka sākotnēji valsts atbalsts ģimenes ārstiem bija par maz, atzīst arī Pavļuts. Viņš gan uzskata, ka problēma bija senāka. Par papildus palīga vajadzību ģimenes ārstu praksēs runāja jau pirms Covid-19. Pandēmija to tikai spilgtāk izgaismoja. Šogad janvāra beigās valdība piekrita apmaksāt vēl vienu darbinieku ģimenes ārstu praksēs, bet tikai uz pusgadu.

“Latvijā ģimenes ārsti ar šiem pandēmijas resursiem gribēja panākt to, kas jau būtu bijis jāizdara pirms tam – jānostiprina pirmārā aprūpe,” sacīja Pavļuts.

Noslīkst informācijas jūrā

Daktere Grūsle ar Covid-19 vakcinēšanas piemaksām ir apmierināta. Tās esot adekvātas, bet strādājot jau arī – no rīta līdz vakaram. Papildus piešķirto naudu tērējuši algu pielikumiem un aprīkojumam. “Kardiogrāfs izgāja no ierindas. Tagad vajadzīgs urīna analizators,” stāsta administratore Jansone.

Re:Baltica dakteres Grūsles praksē viesojās īsi pēc Ziemassvētkiem. Tā atrodas palielas privātmājas pirmajā stāvā nedaudz nostāk no Rūjienas centra. Tajā dienā, viens pēc otra, nāk uz vakcināciju pierakstītie. Kādai sirmai kundzei tā ir atkārtota pote, lai gan meita dusmīga, ka viņa vakcinējoties. Rindā pēc vakcīnas gaida gadus 55 vecs vīrietis, kurš atnācis potēties, lai nezaudētu darbu zemnieku saimniecībā. Sasārtušu seju ienāk arī apaļīga 50 gadus veca sieviete ar apsaitētu pirkstu. Skaldījusi skaliņus. Grūsle aicina viņu uz pārsienamo kabinetu un secina, ka būs jāšuj. Sazāģētas plaukstas vai cirstas brūces ir dakteres ikdiena, jo tuvākā slimnīca ir 40 kilometru tālajā Valmierā, bet praksē ir pacienti arī no attālākiem pagastiem Igaunijas pierobežā.

Par vakcinēšanu atbildīgā Jansone Re:Baltica stāsta, ka seniorus vakcinējot ar Janssen, kamēr pārējiem pieaugušajiem pieejamas tikai Moderna vakcīnas. Ģimenes ārstu praksēm Pfizer vakcīna jau kādu laiku neesot pieejama, kamēr lielajos vakcinācijas centros varot izvēlēties arī to.

“Sadalījums ir netaisnīgs,” secina Jansone.

Ar Re:Baltica palīdzību vēlāk noskaidrojas, ka uz brīdi ģimenes ārstiem Pfizer vakcīnas nav bijušas pieejamas, bet intervijas brīdī tās var atkal dabūt. Rūjienas ģimenes ārstes praksē to nav pamanījuši, jo par izmaiņām liecināja mazs zemsvītras teikums, kas pazudis no vakcīnu pieprasījuma formas. Daudzi ģimenes ārsti vakcīnu pieprasījumus SPKC joprojām sūta MS Word dokumentā, lai gan varētu to darīt caur speciāli izveidotu sistēmu ViVaT. Tā ir arī pamatā vietnei manavakcina.lv, kurā ikviens var reģistrēties vakcīnai.

Grūsles praksē par to neko nezina. No manavakcina.lv sākumā saņēmuši kādus 30 vakcīngribētāju kontaktus, lai gan pieteikusies bija puse no prakses. “Mums zvana dusmīgi cilvēki un jautā, bet mēs neko nezinām,” atceras Jansone.

Pārpratumu par Pfizer vakcīnas pieejamību Jansone min kā piemēru nemitīgi mainīgajam informācijas apjomam, kas pienāk no Nacionālā veselības dienesta. No Re:Baltica uzzinot, ka vakcīnu pasūtījumu apstrādāšana Ms Word formātā SPKC prasa papildus cilvēku darbu, prakse pēc pāris nedēļām pieslēdzas arī ViVaT sistēmai.

“Īsā morāle – jaunās aktualitātes nav apgūstamas vienā dienā. Tā informācijas kalnos paslīd garām,” secina Jansone.

Veido rindu bērnu vakcinēšanai

Mūsu tikšanās laikā Grūsles praksē vēl nebija sākta bērnu vakcinācija. Veidojās rinda. Lai atvērtu bērniem paredzētās vakcīnas flakonu, vajag 10. Tobrīd ir tikai septiņi.

Taču aktīvi notiek balstvakcinācija. “Tie ir potēti un apzinīgi cilvēki, kuri domā par savu un līdzcilvēku veselību,” skaidro Grūsle. “Mums ir ļoti liela daļa cilvēku, kuri… Mēs visu laiku bļaujam: “Man pienākas! Bet tam cilvēkam arī ir pienākums neaplaist citus.”