Krievija nopeļ ASV lēmumu Eiropā izvietot 3000 karavīrus (54)

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško Foto: YVES HERMAN/REUTERS/Scanpix

Krievija nopēlusi ASV lēmumu nosūtīt uz Eiropu 3000 amerikāņu karavīru, vēsta raidorganizācija BBC.

Maskava to nosaukusi par "destruktīvu" un "nepamatotu" soli, kas vairo saspīlējumu un bremzē izredzes nonākt pie politiska risinājuma.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško sacīja, ka šis ASV solis "iepriecinās" Ukrainas amatpersonas, kuras "nesodīti" turpinot sabotēt Minskas vienošanos. 

Tikmēr Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins apsūdzējis ASV mēģinājumos ievilkt Krieviju karā un izmantot konfrontāciju kā ieganstu, lai noteiktu Krievijai jaunas sankcijas.

Pentagons norādījis, ka 2000 ASV karavīri no Ziemeļkarolīnas tiks nosūtīti uz Poliju un Vāciju, savukārt vēl 1000 karavīri, kuri patlaban atrodas Vācijā, tiks izvietoti Rumānijā.

Pentagons uzsver, ka šie karavīri necīnīsies Ukrainā, taču nodrošinās Vašingtonas sabiedroto drošību.

Pagājušajā mēnesī Pentagons noteica trauksmes gatavību 8500 karavīriem, kuri nepieciešamības gadījumā varētu tikt nosūtīti uz Eiropu.

"Svarīgi nodot spēcīgu signālu Putina kungam un patiesībā arī visai pasaulei, ka NATO ir būtiska alianse gan ASV, gan mūsu sabiedrotajiem," trešdien sacīja Pentagona runasvīrs Džons Kērbijs. Viņš norādīja - ASV pagaidām nav pamata domāt, ka Putins izšķīries no jauna iebrukt Ukrainā.

Kērbijs apstiprināja, ka "Eiropas ziņu medijā nopludinātie" ASV priekšlikumi esot autentiski. Domājams, ka viņš runā par Spānijas laikraksta "El Pais" publicētajām ASV atbildēm uz Krievijas izvirzītajām prasībām.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja 1997.gada 27.maijā, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Krievija pie Ukrainas robežas sapulcējusi ap 100 000 karavīriem, taču noliedz, ka plānotu iebrukumu. Krievija iebruka Ukrainā 2014.gadā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu