Civillikumā atvieglots laulības šķiršanas process (5)

Kā aģentūru LETA informēja "Attīstībai/Par!" (AP) pārstāve Liene Ančupāne, priekšlikumus iesniedza AP deputāti Inese Voika un Juris Pūce.

Kā norāda Voika un Pūce, laulības šķiršanas procesam gadījumos, kad puses nespēj par to vienoties, ir jābūt vienkāršākam un īsākam, nekā bija noteikts līdz šim.

Līdz šim gadījumos, kad kāds no laulātajiem iebilda laulības šķiršanai, Civillikums paredzēja iespēju vienpusēji to pieprasīt tiesā pēc trīs faktiski šķirtas dzīves gadiem - šis laika posms pēc AP deputātu ierosinājuma saīsināts uz vienu gadu. Tāpat arī likums vairs neparedz tiesai iespēju atlikt šķiršanās prasības izskatīšanas termiņu uz pusgadu, cerot uz laulāto samierināšanos, norāda partiju apvienībā.

Voika un Pūce uzskata, ka nav pieļaujama situācija, kad puse, kas nevēlas šķirt laulību, faktiski šādā veidā īsteno otras puses "ļaunprātīgu kontroli", vilcinot laulības šķiršanas gaitu. Kā arī tiesai nebūtu jālemj par termiņa pagarināšanu, bet būtu jāuzticas personas gribai šķirt laulību, neskatoties uz otras puses iebildumiem.

Pūces ieskatā šķiršanās process "smagi ietekmē ekonomiski un tiesiski mazāk aizsargāto pusi pāru attiecībās, visbiežāk - sievietes ar maziem bērniem".

"Garš tiesiskās nenoteiktības periods nav pieļaujams, jo tas līdz laulības šķiršanai liedz pieprasīt uzturlīdzekļus arī gadījumos, kad tie ir vitāli svarīgi bērnu labklājības nodrošināšanai," vērš uzmanību politiķis.

"Likuma izmaiņas stiprinās ģimenes institūtu, ļaujot savlaicīgi pārtraukt izirušu laulību. Cilvēka izvēles brīvību respektējošs regulējums mazina aizspriedumus pret laulības noslēgšanu," atzīmē Voika.

Deputātu rosinātos grozījumus Civillikumā atbalstīja arī Tieslietu ministrijas darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no tiesu sistēmas, tostarp, tiesneši ar pieredzi ģimenes tiesību jautājumos, pārstāvji no bērnu tiesību aizsardzības institūcijām, kā arī no biedrības "Centrs Marta", informē Ančupāne.

Darba grupas dalībnieki atzīmējuši, ka tiesiskā nenoteiktība, nogaidot līdz šim Civillikumā noteiktos trīs gadus, var negatīvi ietekmēt laulāto bērnus. Tāpat var tikt radītas nelabvēlīgākas sekas ne tikai abu laulāto bērnu psihoemocionālajai stabilitātei, bet arī pašiem pieaugušajiem - it sevišķi, ja puse, kura nevēlas šķirt laulību, iebilst bez svarīga pamatojuma šķiršanas procesam, uzskata jomas profesionāļi.

Saīsinātais šķirtas dzīves posms - no trīs gadiem uz vienu gadu - mazinās nelabvēlīgās sekas, ko šī situācija var atstāt uz laulāto bērnu psihoemocionālo stāvokli, nodrošinot, ka bērniem nav jādzīvo pieaugušo savstarpējā konflikta un augstas emocionālas spriedzes apstākļos, norāda AP pārstāvji.