Eidžisma piekritēji mēdz sludināt, ka cilvēkiem, sasniedzot zināmu vecuma robežu, būtu jāaizmirst par dzīves priekiem un jāpieņem, ka viņi tuvojas savam norietam. Tomēr arī šajā ideoloģijā pastāv zināma diskriminācija, jo vecāki vīrieši ar jauniem zaķīšiem pie sāniem tiek uzlūkoti kā normāla dabas parādība. Taču kalnu lauvenes šādi aizspriedumi nespēj savaldīt. Viņas ir gatavas izlaist nagus, nolēkt no klints un lepni nostāties blakus tikko pilngadību sasniegušām zaķenītēm, lai ar dzīves pieredzes un pārliecības palīdzību, tiktu pie kārotā medījuma pirmās. Un tad to notiesātu, apmierināti murrājot.

Neizbēgt arī no lauveņu pretnostatīšanas jauniem zaķīšiem. Vecākas sievietes daudzu vīriešu acīs nostājas uz augstāka pjedestāla pakāpiena nekā jaunuves, pateicoties ne tikai savām seksuālajām spējām, bet liela loma ir arī viņu emocionālajam briedumam un draudzības potenciālam. „Ja es skatos uz divdesmitgadīgu meiteni, loģiski, ka viņa man var šķist pievilcīga, bet tā pamatā ir seksuāla interese. Neko vairāk es ar viņu nevaru iesākt. Viņa vēl nav noformējusies. Viņa ir kā auksta māla pikucis – ļoti skaista māla pikucis, tomēr bez formas. Kad es skatos uz vecāku sievieti, es redzu īstu sievieti. Viņas pēc sajūtas ir sievietes, viņas ir ar savu formu, viņu ķermeņi un domas ir noformējušās. Attiecības ar vecāku sievieti spēj sniegt gandarījumu,” uzskata trīsdesmit divus gadus vecais Mels.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X