Opozīcija kritizē prasību skolēniem nēsāt sejas aizsargmaskas

Debatēs deputāte Karina Sprūde (LuK) pauda, ka viņai kaimiņos dzīvojošajai meitenei uz sejas ir "mazas pūtītes un sāpīga garoza", netieši norādot, ka tās varētu būt saistītas ar sejas maskas izmantošanu. Politiķe pauda neizpratni, kāpēc bērniem vajag "ciest un nest šo nastu" deputātu dēļ, kuri esot pārcentušies ar ierobežojumiem.

Sprūde atsaucās uz Latvijas Ārstu biedrības prezidentes Ilze Aizsilnieces agrāk pausto noraidošo attieksmi par prasību skolēniem vilkt sejas maskas. Kā iepriekš novēroja aģentūra LETA, attiecīgais Aizsilnieces viedoklis gan tika kritizēts daļā sabiedrības.

Deputāte vaicāja, kāpēc netiekot pētīta masku nēsāšanas ietekme uz bērnu fizioloģisko, psiholoģisko un mentālo attīstību un socializēšanos.

Parlamentārietis Ivars Zariņš (S) pauda, ka tā dēvētais drošības pasākums nēsāt bērniem maskas nesasniedzot savu mērķi, ko apliecinot inficēšanās rādītāji un vecāku liecības.

"Jūs paši Saeimas [Prezidijā] nevarat nosēdēt vairāk par vienu Saeimas cēlienu tanī maskā un maināties savā starpā. Bērniem jūs gribat, lai viņi to darītu visu dienu," uzsvēra politiķis.

Deputāts Aldis Gobzems (LuK) noteikumu maziem bērniem valkāt maskas salīdzināja ar "juridisku noziegumu pret cilvēkiem". Politiķis sevis pausto pamatoja ar savu redzējumu imunitātes jautājumā, kā arī apgalvoja, ka masku izmantošana "nekādā veidā nav uzlabojusi nekādus statistiskus rādītājus".

Gobzems piebilda, ka izmanto iespēju izteikties, "pirms mani izslēdz no Saeimas sēdes uz sešām nākamajām sēdēm un aizver man muti." Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija rosinājusi uz šo sēžu skaitu Gobzemu izslēgt par viņa deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem saistībā ar attieksmi un izteikumiem pret policistiem.

Debatēs par citu jautājumu Gobzems arī apgalvoja, ka esot fiksēts un vismaz vienā gadījumā ar foto, ka Valsts prezidents Egils Levits un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) katrs kādā no publiskiem pasākumiem neesot ievērojuši prasību par maskas nēsāšanu, taču viņi par to netiekot sodīti.

Līdzīgi deputāte Ramona Petraviča uzsvēra, ka ir nekavējoties jāatsakās no prasības sejas maskas lietot skolēniem.

"Obligāta prasība lietot sejas maskas pašreizējā pandēmijas stāvoklī tiešām sniedz tikai marginālu aizsardzību, kā arī rada toleranci pret masku nepareizu lietošanu un samazina uzticību saslimstības mazināšanas mehānismiem," akcentēja deputāte.

Parlamentārietis Māris Možvillo (PCL) uzsvēra, ka agrāk vairākkārtīgi paudis, ka, zinot bērnu aktivitāti skolās un arī masku lietošanas paradumus, šāds nosacījums ir "pilnīgi greizs un nepareizs". ""Vai tiešām koalīcijas deputātiem, kas šobrīd cieši turas un balso pret visiem šiem priekšlikumiem, pašiem nav bērnu? Viņiem liekas, ka viss ir kārtībā?" vaicāja Možvillo.

Deputāte Evija Papule (R) pārmeta koalīcijai liekulīgu attieksmi pret bērniem, jo nezināmu iemeslu dēļ tikai skolās atšķirībā no citām vietām joprojām var nēsāt "lupatiņas".

Debatēs par noraidītiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā par Covid-19 sertifikātu piešķirt pēc antivielu konstatēšanas Zariņš atsaucās uz Izraēlā veiktu "apjomīgu pētījumu", analizējot Covid-19 trešā viļņa datus, kas ir parādījis, ka saslimšanas rezultātā iegūtā imunitāte nodrošinot ilgstošāku un stiprāku aizsardzību pret infekciju nekā divas vakcīnu devas. Tāpēc politiķa ieskatā objektīvs kritērijs pārslimošanai esot antivielu līmenis.

Iepriekš vēstīts, ka epidemioloģijas jomas eksperti novembra beigās Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā skaidroja, ka Covid-19 antivielu rādītājs Latvijā netiek izmantots drošības sertifikātu izsniegšanai, jo antivielu līmenis neļauj droši noteikt cilvēka aizsardzības līmeni pret saslimšanu.

Debatēs par vēl citām noraidītajām piedāvātajām izmaiņām Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuros bija paredzēts no tā svītrot normu, kas aizliedz strādāt personām bez Covid-19 sertifikāta, deputāts Kaspars Ģirģens (R) šodien uzsvēra, ka nekad nav par vēlu labot savas kļūdas, ko "varbūt katrs mēs esam veikuši". Viņš kā Saeimas kļūdu nosauca nevakcinēto darbinieku atlaišanu, kā rezultātā vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju esot zaudējuši savas darba iespējas.

Ģirģens arī norādīja, ka daudzi no atlaistajiem ir pārcēlušies uz ārzemēm, visdrīzākajā laikā neatgriezīšoties, kas nozīmē arī nesaņemt papildu nodokļu ieņēmumus. Politiķis uzsvēra, ka uzņēmējiem vajadzēja sniegt informācija, pie kādiem apstākļiem viņi varēs pilnvērtīgi strādāt bez šiem ierobežojumiem un nedomāt par risku bankrotēt.

Kā ziņots, Saeima šodien noraidīja vairākus opozīcijas iesniegtos priekšlikumus atvieglot Covid-19 regulējumu.

Deputāti Petraviča, Ieva Krapāne, Gobzems, Sprūde, Možvillo, Jūlija Stepaņenko (LPV), Ralfs Nemiro, Ēriks Pucens (R), Ģirģens un Ļubova Švecova (LPV) bija iesnieguši lēmumprojektu, kas būtu paredzējis Saeimai uzdot valdībai atteikties no Covid-19 sertifikātu izmantošanas, kas pašlaik nepieciešami strādāšanai un dažādu pakalpojumu izmantošanai. Šis priekšlikums tika noraidīts.

Tāpat atbalstu nesaņēma gandrīz visu augstāk minēto deputātu un parlamentārieša Romāna Naudiņa rosinājums uzdot valdībai atcelt prasību par masku izmantošanu skolēniem no 1. līdz 6.klasei.

Tāpat tika noraidīts lielākās daļas šo parlamentāriešu un deputātes Ingunas Rībenas priekšlikums uzdot valdībai atcelt un atmaksāt piemērotos naudas sodus par sejas masku nelietošanu.

Atbalstu nesaņēma arī deputātu Ģirģena, Pucena, Petravičas, Možvillo un Švecovas Saeimā iesniegtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuros bija paredzēts no tā svītrot normu, kas aizliedz strādāt personām bez Covid-19 sertifikāta.

Parlaments šodiena noraidīja arī "Saskaņas" deputātu Ivara Zariņa, Ivana Klementjeva, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles un Artūra Rubika iesniegtos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredzēja Covid-19 sertifikātu piešķirt pēc "pozitīva" antivielu pārbaudes rezultāta.

Pašlaik Latvijā piekļuvei daudziem pakalpojumiem, īpaši iekštelpās, ir nepieciešams Covid-19 sertifikāts. Tāds tika ieviests, lai mazinātu saslimstības izplatību, īpaši cenšoties no inficēšanās pasargāt nevakcinētos riska grupu pārstāvjus, kuriem inficēšanās var nozīmēt smagu slimības gaitu vai pat beigties letāli.