"Man bieži strīdos kliedza — tu man riebies, tu esi tikai melns aiz naga, es tevi nemīlu! Man bieži teica, ka es jebkuru novestu līdz tam, ka mani sit.
Bet pēdējā strīdā es laikam beidzot sadzirdēju, ka mani vispār neciena," izdevuma "Ir" intervijā runā Kate, kura ir pārliecināta, ka neviens no mums apzināti nevēlas būt upura lomā.
Kate saprata, ka piedevusi visus sitienus, jo visu laiku "radusies vēlme attaisnot sevi". Un tas ir abpusēji. Šīs divu gadu garās attiecības Kate tagad atceras kā mutulī un, esot šādās attiecībās, neviens tās "nespēj novērtēt objektīvi".
"Iekšpusē, pat ja kaut ko redzi, nojaut, automātiski centies šīs rīcības attaisnot. [..] Gribi ticēt labajam un ilgi, ilgi, ilgi vari tā dzīvot. Man viens no skaidrākajiem signāliem bija tas, ka nekas nemainījās arī tad, kad viņš pārstāja lietot alkoholu," intervijā stāsta Kate.
"Man ir bijuši daudzi pušumi, rētas un asiņainas situācijas, bet neviena no tām nav bijusi tik sāpīga kā emocionālie pārdzīvojumi... Sitieni nekad nenotiek klusumā. Tur vienmēr ir arī vārdi, ko saņem par sevi.
Manu pašcieņu un pašvērtējumu tas bija ārkārtīgi sagrāvis," par vardarbību atklāta ir Kate. (Attiecību laikā ar Tomasu viņa divreiz uz laiku pārtraukusi mācības Kultūras akadēmijā un saņēmusi arī psihiatrisko ārstēšanu - raksta "Ir").
«Mēs jau reiz bijām izšķīrušies, toreiz cerēju, ka tā tiešām ir pēdējā reize. Manī nebija ne kripatas spēka un ticības, ka piedzīvotais sadzīs.
Mīlestība manī bija sagruvusi, mana personīgā «es» apziņa bija sagrauta. Ar depresiju turpināju cīnīties vēl ilgi pēc tam," savu sāpīgo pieredzi stāsta Kate Gecēviča.
Pilnu interviju ar Kati lasi žurnāla "Ir" 3. februāra izdevumā.