RAKUS veikta sarežģīta operācija balsenes vēža pacientam, kas ļaus atjaunot runas funkciju

Operācija tika veikta janvāra vidū. Tā ilga četras stundas un noritēja veiksmīgi. Kā norādīja Namniece - pēc operācijas pacienta veselības stāvoklis bija stabils. Viņš saņēma ārstēšanu, konsultācijas un ieteikumus un tika izrakstīts no slimnīcas jau 9. pēcoperācijas dienā. Lai veiksmīgi turpinātu sociāli aktīvu dzīvi, pacientam būs nepieciešama apmācība logopēda uzraudzībā.

“Pacients tika nosūtīts un izmeklēts “zaļā koridora” ietvaros. Pirms pusotra mēneša parādījās balss piesmakums un kamola sajūta kaklā. Pacientam tika diagnosticēts balsenes vēzis un labākais risinājums bija ķirurģiskā ārstēšana. Lai varētu veikt šo operāciju mūsu slimnīcā, nevis citviet Eiropā, nepieciešamo balss protēzi pacients iegādājās pats," sacīja Romāns Dzalbs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Onkoķirurģijas klīnikas, Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas vadītājs.

“Līdz šim tikai aptuveni trešdaļa no ķirurģiski operētiem balsenes vēža pacientiem pēc totālas laringektomijas [aut. - pilnīgas balsenes un saistītā mehānisma izņemšanas] iemācījās runāt un, diemžēl, tikai puse no viņiem varēja sazināties saprotami.

Tādēļ ielaista balsenes vēža pacienti, apsverot savu pēcoperācijas dzīves kvalitāti, diemžēl izvēlas dzīves kvalitāti saudzējošāku ārstēšanas taktiku, bet ar īsāku prognozēto dzīvildzi," skaidroja  Dzalbs.

Kā pastāstīja Elza Rāte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Onkoķirurģijas klīnikas, Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas ārste - otolaringoloģe, vairāk kā gada garumā RAKUS speciālisti izdarīja visus nepieciešamos priekšdarbus un pagājušā gada nogalē Nacionālajam Veselības dienestam (NVD) iesniedza detalizētus aprēķinus.

"Šobrīd gaidām atbildi. Vienas protēzes izmaksas ir aptuveni 400 eiro, bet ik pēc 3 – 6 mēnešiem tā ir jānomaina. Diemžēl, lielākā daļa onkoloģisko pacientu šajā sociāli-ekonomiskajā situācijā nevar atļauties šādus regulārus izdevumus, arī tādēļ šie pacienti ir spiesti izdarīt kā viņiem šķiet “racionālu” izvēli, atsakoties no turpmākās dzīves kvalitātes," norādīja Rāte. Viņa arī informēja, ka Igaunijā un Lietuvā šāda veida protēzes un ķirurģiskās operācijas ir valsts apmaksātas.

"Ir mūsu pacienti, kuriem Igaunijā, Vācijā un citur (par maksu) veikta šāda operācija un viņi turpina nākt uz konsultācijām pie mūsu ārstiem, novēro savu veselības stāvokli. Šie cilvēki spēj sazināties un dzīvot pilnvērtīgu, sociāli aktīvu dzīvi! Tas ir būtiskākais ieguvums – cilvēka dzīves kvalitāte!," ir pārliecināta Rāte.

Kā informēja RAKUS pārstāve, šo operāciju veica multidisciplināra mediķu komanda: RAKUS stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Onkoķirurģijas klīnikas, Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas vadītājs Romāns Dzalbs, RAKUS stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Onkoķirurģijas klīnikas, Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas otolaringoloģe Elza Rāte, Rezidente otolaringoloģijā Anda Pūķe, RAKUS Anestezioloģijas klīnikas stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas anestezioloģe, reanimatoloģe Aija Krastiņa, RAKUS Anestezioloģijas klīnikas stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa Zane Vēja, stacionāra “Gaiļezers” ārsts - bronhoskopists Ainārs Zariņš un anestēzijas, intensīvas un neatliekamās aprūpes māsa Elīna Vilcāne, RAKUS stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Operāciju bloka operāciju māsa Elita Birzniece, kā arī RAKUS  stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Operāciju bloka māsu palīdze Dace Markovska.

“Ik gadu Latvijā tiek diagnosticēti vidēji 20 balsenes vēža pacienti, kuriem būtu nepieciešama šāda veida ķirurģiskā operācija ar balsenes protēzes ievietošanu. Tāpat ir apzināti aptuveni 80 pacienti, kuriem būtu nepieciešama šāda operācija jau tuvākajā laikā. Ļoti ceram, ka varēsim veikt šādas operācijas mūsu slimnīcā, aiztaupot pacientam stresu un liekus uztraukumus par vajadzīgo naudas līdzekļu savākšanu un/vai medicīniskās palīdzības iespēju meklēšanu citās valstīs Covid-19 pandēmijas laikā," pavēstīja Dzalbs.