Tiesībsargs rosina izveidot Veselības inspekcijas darbībai paralēlu pacienta tiesību atbalsta mehānismu (5)

Kā informēja Tiesībsarga birojā, Jansons uzskata, ka ir nepieciešams izveidot Pacientu ombudu, kura uzdevumi būtu izglītošana, pētniecība, atbalsts, kas izpaužas kā informēšana par tiesībām, uzklausīšana, nepieciešamības gadījumā arī mediācija, bet ne sodīšana vai medicīniska slēdziena sniegšana.

Jansons skaidro, ka ir nepieciešama VI kapacitātes stiprināšana, kas nodrošinātu efektīvus pacientu ārstniecības iestādes vai personas strīdu risināšanas mehānismus, objektīvu sūdzību izskatīšanu un nebūtu pārslogota ar birokrātiskām niansēm. Tāpat nepieciešama lielāka pacientu iesaiste procesā, un pacientiem jābūt iespējai piesaistīt ekspertus.

Viņaprāt, neatkarīgs pacientu tiesību aizsardzības mehānisms, kas darbotos paralēli VI, būtu vērsts uz apmācību un sadarbību, piemēram, sabiedrības izglītošana par pacientu tiesībām, kā arī vērsts uz cilvēcisku un atvērtu komunikāciju ar pacientu, uzklausot to, palīdzot saprast un skaidrot tiesības.

Tiesībsarga ieskatā, abu minēto institūciju funkcijas ir iespējams gan apvienot vienā iestādē, gan pilnīgi nošķirt, veidojot jaunu Pacientu ombuda iestādi. Viņaprāt, apvienošana ir iespējama ar nosacījumu, ka abu iestāžu funkcijas tiek skaidri nodalītas.

Vienlaikus viņš atzina, ka praksē funkciju nodalīšana var nestrādāt, un visticamāk varētu ciest tieši Pacientu ombuda funkcija.

Jansons uzskata, ka gadījumā, ja tiek veidota jauna Pacientu ombuda institūcija, tad to varētu veidot kā neatkarīgu valsts iestādi vai nevalstisku organizāciju (NVO). Vienlaikus viņš atzina, ka valsts iestādei var nebūt tik liela neatkarība kā NVO.

Tikmēr NVO kontekstā ir jābūt veidam, kā tās veikto pētījumu rezultāti un ieteikumi tiek nodoti lēmumu pieņēmējiem maksimāli efektīvi, uzskata Jansons, piebilstot, ka jāizvairās no jautājumu politizēšanas un jāfokusējas uz reālām veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju vajadzībām.

Tiesībsargs norādīja, ka ir jābūt ļoti praktiskam mehānismam, kas vērsts uz reālu problēmu apzināšanu un risināšanu, arī sistēmisku problēmu, izvairoties no garām un birokrātiskām procedūrām.