/nginx/o/2022/02/04/14347336t1h5303.png)
Laikā, kad Kerols 1862. gadā devās laivu braucienā pa Temzas upi, viņš vēl nenojauta, ka kļūs par slavenu bērnu grāmatu autoru. Taču sava potenciālā stāsta idejas viņš tomēr pavēstīja Alisei Lidelai un viņas divām māsām, un maisam gals bija vaļā.
Māsas nerimās tincināt Kerolu par to, kas tajā varētu notikt tālāk. Savā dienasgrāmatā Kerols atzīmēja nosaukumu “Bezgalīgie Alises piedzīvojumi”, kas arī kļuva par pamatu nu jau par klasiku tapušajam stāstam.
Tā gala versiju viņš nolasīja Alisei kā Ziemassvētku dāvanu 1864. gadā. Grāmatu 1865. gadā rakstnieks izdeva par saviem līdzekļiem, un tā bija divas reizes biezāka nekā sākotnējā tās versija.
“Alises” varoņiem jau bija pievienojies Češīras kaķis un Trakais Cepurnieks.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)