Ķīna nevēlēsies riskēt ar savu ekonomiku, lai glābtu Putinu (102)

Kā vēsta CNN, gan ASV, gan Eiropas Savienība brīdinājušas Maskavu, ka iebrukuma gadījumā Ukrainā Krieviju gaida ļoti smagas ekonomiskās sankcijas. Lai arī Pekinas diplomātiskās saites ar Maskavu ir spēcīgas, diez vai Ķīna būs gatava riskēt ar savu ekonomiku, kurā ir vērojamas zināmas problēmas.

Pagājusī piektdiena sporta līdzjutējiem ir palikusi atmiņā ar krāšņu Pekinas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju. Politikas apskatniekiem šī diena palikusi atmiņā ar Ķīnas prezidenta Sji Dziņpina tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Kremlis šo tikšanos raksturoja kā “siltu un konstruktīvu”, jo abi autoritatīvie līderi vienojušies padziļināt sadarbību, piemēram, Krievijai palielinot energoresursu piegādi Ķīnai tuvāko 10 gadu laikā.

“Strādājot kopā, mēs varam sasniegt stabilu ekonomisko izaugsmi (..) un stāties pretim šodienas riskiem un izaicinājumiem,” Putinu citēja Ķīnas valsts ziņu aģentūra “Xinhua”. Šie “riski” lielā mērā saistāmi ar Krievijas potenciālo iebrukumu Ukrainā. Lai arī Maskava līdz šim ir kategoriski noliegusi gatavošanos karam, realitātē lielākā daļa Krievijas militārās kapacitātes ir novirzīta tieši uz Ukrainas pierobežu.

Rietumvalstis Krieviju brīdinājušas, ka iebrukuma gadījumā tiks noteiktas bezprecedenta sankcijas – daudz stingrākas nekā tās, kas tika noteiktas 2014. gadā pēc Krievijas īstenotās Krimas okupācijas.

Ķīnai, tāpat kā Krievijai, arī ir savas nesaskaņas ar Rietumiem. Iespējams, tieši tādēļ Ķīna paudusi atbalstu Krievijai, nosodot “turpmāku NATO paplašināšanos” (lai gan šādu plānu nav). Eksperti skaidro, ka Krievija nebaidās no NATO paplašināšanās kā tādas, bet bažas pastāv tieši par Ukrainas pievienošanos aliansei.

“Sji noteikti tic, ka ir stratēģiska nozīme atbalstīt Krieviju. Ķīnai jau ilgstoši ir nesaskaņas ar ASV,” sacīja organizācijas “Defense of Democracies” Ķīnas pētnieks Kregs Singltons.

Maskavas Karnegi centra Āzijas-Klusā okeāna programmas vadītājs Aleksandrs Gabujevs norāda, ka tieši nesaskaņas ar Rietumiem ir radījušas ciešāku Krievijas un Ķīnas sadarbību. Par to liecina militārās vienošanās, kopīgas militārās mācības un ieroču piegādes.

Tomēr pašlaik nav skaidrs, kā šīs attiecības varētu padziļināties, ja pret Krieviju tiktu noteiktas jaunas sankcijas. Krievija ir ļoti atkarīga no Ķīnas tirdzniecības jomā, bet – Ķīna bez Krievijas tirdzniecības varētu iztikt. Turklāt – arī Ķīnas pašas ekonomika saskaras ar būtiskām problēmām, tādējādi Sji vairākkārtīgi domās, vai atklāti atbalstīt Krieviju tās agresijā pret Ukrainu.

“Putinam būtu uzvara, ja Sji turpinātu Ķīnas vārdā paust atbalstu diplomātiskam krīzes atrisinājumam un leģitimizētu Putina ambīcijas.

Tomēr jāatceras, ka viss nav tik skaisti, jo Ķīna īpaši neraujas padziļināt ekonomiskās saiknes ar Krieviju. Vismaz – ne tuvākajā laikā,” sacīja Singltons.

Krievijai Ķīna ir ļoti svarīga. Ķīnai ir citas prioritātes

Ķīna ir Krievijas tirdzniecības partneris numur viens – kopumā 16% no Krievijas ārējās tirdzniecības apjoma ir saistāmi tieši ar Ķīnu, liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Ķīnas muitas dati. Ķīnai Krievija ir mazāk svarīga partnere – Ķīnas tirdzniecības apjoms uz Krieviju ir vien 2%, bet Krievijas ideoloģiskajiem ienaidniekiem Eiropas Savienībai un ASV ir daudz lielāka un nozīmīgāka daļa Ķīnas tirdzniecībā.

“Pekinai ir jābūt ļoti piesardzīgai, jebkādā veidā iesaistoties Ukrainas konfliktā, kurā noteikti būs iesaistīta ne tikai Krievija, bet arī NATO.

Ķīnas pašreizējās ekonomiskās attiecības ar Krieviju, tās enerģētikas vajadzības, protams, ir izdevīgas, taču – Ķīnai nav izdevīgi saņemt sankcijas no Vašingtonas un tās sabiedrotajiem,” norāda “Hinrich Foundation” pētnieks Alekss Kapri.

Rietumvalstis ir brīdinājušas, ka Ukrainas krīzes saasinājumā arī Ķīnai būs jārēķinās ar augstām likmēm. Janvārī ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens brīdināja Pekinu, ka iebrukums Ukrainā “radītu tādus globālās drošības un ekonomikas riskus, kas sāpīgi atspēlētos arī Ķīnai”.

Pagājušais gads Ķīnas ekonomikai bija grūtību pilns – ekonomiskās izaugsmes temps samazinās un “briest problēmas” nozīmīgā ekonomikas sektorā – nekustamo īpašumu jomā. Tas, iespējams, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Pekina drīzāk varētu tikai vārdos sniegt atbalstu Krievijai, bet faktiski nepadziļināt ekonomisko sadarbību ar Maskavu. Starptautiskais Valūtas fonds norāda, ka šogad Ķīnas ekonomika var augt par 4,8%, bet pērn šis rādītājs bija 8%. Turklāt – nekustamo īpašumu krīze un patērētāju aktivitātes samazināšanās šo rādītāju vēl vairāk var pasliktināt.

Singltons norāda, ka krīzes eskalēšanās Ukrainā “pilnīgi noteikti” skars enerģētikas un metālapstrādes nozares, kas ir īpaši svarīgas globālās ekonomikas jomas. Šāda veida situācijā apvienojumā ar Ķīnas īstenoto “Nulles kovida politiku” Ķīnas ekonomiskās nedienas kļūtu vēl izteiktākas.

Pekinas palīdzībai ir limiti

Spēcīgas attiecības Ķīnu Krievijai ļautu mīkstināt Rietumu sankciju sekas, bet ne tās neitralizēt. Tāpat ir arī dažas problēmas, kurās Ķīna nekādi nespēj palīdzēt Krievijai. Turklāt – ne reizi vien izskanējis, ka pret Krieviju varētu izmantot “diplomātisko kodolbumbu” - valsts izslēgšanu no SWIFT. Tas izslēgtu Krieviju no globālās banku sistēmas.

“Ķīnas juaņa starptautiskā mērogā ne tuvu nav tik izplatīta un nozīmīga kā ASV dolārs. Tieši dolārs spēlē kritisku lomu SWIFT sistēmā, kā arī naftas un gāzes tirdzniecībā, kas faktiski nodrošina dzīvību Krievijas ekonomikai,” norāda Kapri.

“Eurasia Group” analītiķi ziņojumā pagājušajā nedēļā norādīja, ka Pekina var dubultot centienus veidot maksājumu sistēmu, kurā galvenā valūta ir juaņas. Tas varētu daudz brīvāk īstenot biznesu ar valstīm, pret kurām noteiktas sankcijas, neizmantojot dolārus vai eiro.

Pat ja arī Pekina attīsta savu maksājumu sistēmu, gan Krievija, gan Ķīna labāk izvēlētos tirgoties ar brīvi konvertējamām valūtām, kas nozīmē, ka centieni mazināt Rietumu ietekmi būtu “drīzāk mērķtiecīgi nekā saturīgi”.

Arī pašreizējā situācija nav Krievijas labā. 2014. gadā, pēc tam, kad Krievija iebruka un okupēja Krimu, Maskava vērsās pie Pekinas pēc atbalsta, jo pret Krieviju tika noteiktas sankcijas. Lai arī Pekina publiski nosodīja sankcijas pret Krieviju un solīja padziļināt ekonomiskās saiknes ar Krieviju, šie centieni nebija pietiekami, lai Krievijas problēmas tiktu atrisinātas, tieši otrādi – notika otrāds process.

Tirdzniecības apjoms starp Krieviju un Ķīnu 2015. gadā kritās par 29% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tāpat būtiski mazinājās Ķīnas investīcijas Krievijā.

Krievijas baņķieri sūdzējās, ka Ķīnas bankas “esot ļoti neieinteresētas” darījumos ar Krieviju. Tas tādēļ, ka pret daudzām Krievijas bankām arī tika noteiktas sankcijas, un Ķīna, lai izvairītos no sankcijām sev, vienkārši izvēlējās izvairīties no “problemātiskajām” Krievijas bankām un uzņēmumiem.

“Ķīna ir nozīmīgākais Krievijas partneris. Visticamāk, Pekina Maskavas vēlmi pēc atbalsta centīsies izmantot tā, lai ir izdevīgāk Ķīnai,” norādīja “Eurasia Group” analītiķi, piebilstot, ka Ķīnas ekonomika ir aptuveni deviņas reizes lielāka, nekā Krievijas.

Un arī šobrīd ir skaidrs, ka Ķīna ar reāliem darbiem nevēlēsies riskēt ar sankcijām sev, atbalstot Krieviju tikai vārdos.