Par spīti tam, kad pētījuma praktiskajā daļā zinātnieki lika cilvēkiem veikt uzdevumus datorā, kas saistīti ar emociju kontroli, tie paģiru laikā to spēja izdarīt tikpat labi kā dienā, kad paģiru nebija. Tiesa, paģiru laikā bija jāpiepūlas vairāk. Tas arī ir vainojams pie tā, ka daži cilvēki paģiru laikā izjūt arī trauksmi.
Citā pētījumā zinātnieki aplūkoja, kā paģiras ietekmē izpildfunkcijas jeb prāta spējas, kas ir ļoti svarīgas ikdienā, piemēram, atmiņu un paškontroli. Pētījuma dalībniekiem tika uzdoti vairāki uzdevumi, lai pārbaudītu viņu garīgās spējas, piemēram, viņiem bija jāatceras burtu virknes.
Pētnieki atklāja, ka dalībnieki, kuriem bija paģiras, šos uzdevumus veica ar lielākām grūtībām nekā tie, kuriem paģiru nebija.
Kāpēc vieni paģirās piedzīvo trauksmi, bet citi ne?
Sāpes gandrīz vienmēr ir daļa no paģirām – vai nu tās ir muskuļu, vai galvassāpes. Tomēr pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri sāpes uztver teju katastrofāli, pārspīlē tās un gaida tikai ļaunāko, bieži arī izjūt trauksmi. Šiem cilvēkiem paģiras arī ir daudz smagākas nekā citiem. Tas varētu skaidrot to, kāpēc daži paģirās izjūt trauksmi, bet citi ne.
Arī cilvēki, kuri ikdienā bieži piedzīvo trauksmi, visticamāk, piedzīvos to arī paģirās. Arī dusmas un depresija, lietojot alkoholu, var nākamajā dienā līdz ar sāpošu galvu ciest no trauksmes. Lielāka iespēja paģirās piedzīvot trauksmi ir arī kautrīgākiem, intravertākiem cilvēkiem.
Ja tu esi cilvēks, kurš cieš no trauksmes paģirās, var izmantot universālās trauksmes novēršanas metodes, piemēram, meditāciju vai sevis un apkārtējās vides sakopšanu. Pārliecinies, ka paģiru dienā varēsi atpūsties no darba un dažādām ikdienas problēmām.
Protams, labākais veids, kā izvairīties no paģirām un trauksmes, ir vienkārši nepārspīlēt ar alkoholisko dzērienu lietošanu. Tieši tik vienkārši.