Kas notiek, ja lidmašīnai jāveic ārkārtas nolaišanās?

Kas notiek tālāk? Kādas iespējas ir pilotiem? Kādas procedūras viņiem jāievēro, veicot ārkārtas nosēšanos? Kam jānotiek, lai pilots vispār pieņemtu šādu lēmumu? Kā zinātnes izdevumam “Live Science” stāstīja kapteinis Džeks Netskārs, pastāv vairākas apstākļu sakritības, kas var likt spert šādu nopietnu soli.

To vidū ir problēmas ar lidaparāta kontroli, degvielas trūkums, kad ir šaubas, vai izdosies veiksmīgi nosēsties paredzētajā galamērķī, tehnisku iemeslu dēļ un apkalpes locekļu nespējas pildīt savus pienākumus dēļ.

Lai arī nav striktas definīcijas par to, kas var būt ārkārtas nolaišanās pamatā, ir izšķirti trīs ārkārtas situāciju veidi:

Pirmais ir piespiedu nolaišanās, kuru Netskārs aprakstīja kā tūlītēju nolaišanos lidostā vai citā pieejamā vietā, kad lidojumu turpināt nav iespējams. Tas notiek, piemēram, ja lidaparātam rodas kļūme dzinējos.

Otrais ir ārkārtas nolaišanās kā piesardzības pasākums. Šajā gadījumā lidmašīna veic nolaišanos, ja turpināt lidojumu ir iespējams, tomēr nav ieteicams. Iemesls var būt slikti laikapstākļi, nomaldīšanās, degvielas trūkums vai pakāpeniskas problēmas ar dzinēju.

Trešais, kas ir visretākais, ir piespiedu nolaišanās ūdenī. Viens no zināmākajiem piemēriem ir “US Airways” reiss 1549, kad lidaparāts 2009. gadā saskrējās ar putnu baru un tam nācās nolaisties Hudzonas upē. Ievainoti tika 100 no 155 cilvēkiem, no kuriem 5 cilvēki guva smagus ievainojumus, tomēr neviens negāja bojā, pateicoties lidmašīnas kapteiņa Česlija Sallenbergera “Sallija” profesionalitātei un spējai pieņemt ātrus lēmumus.

Visiem trīs ārkārtas nolaišanās veidiem ir ļoti atšķirīgi mirstības rādītāji. Piesardzības nolaišanās mirstības rādītājs ir 0,06%, bet tūlītējas nolaišanās un nolaišanās ūdenī mirstības rādītāji ir 10% un 20%.

Lai sagatavotos brīdim, kad lidmašīna veiks ārkārtas nolaišanos, pilotiem jāveic vairāki soļi. To skaitā ir kabīnes sagatavošana, brīdinājuma nosūtīšana glābējiem, kā arī visu evakuācijas procedūru un rīcības plāna īstenošana.

Piemēram, piloti var pieņemt lēmumu atbrīvoties no degvielas, lai samazinātu lidmašīnas svaru. Degvielas dēļ, paceļoties gaisā, lidmašīnas ir daudz smagākas nekā nolaižoties. Normāla lidojuma laikā šī degviela vienkārši sadeg, tomēr ārkārtas nosēšanās brīdī lidaparāts, visticamāk, būs smagāks nekā plānotajā galamērķī.

Protams, ārkārtas nolaišanās brīdī arī lidmašīnas apkalpei ir liela loma. Stjuartiem ir situācija saprotami jāpaskaidro pasažieriem. Jāveic visi drošības pasākumi, jāpaziņo, kad sāksies nolaišanās, pa kurām durvīm būs jāatstāj lidmašīna, kā pasažieriem jāsagatavojas pašiem un jāsagatavo bērni nolaišanās brīdī. Kā arī – jāpaskaidro tas, ko var ņemt līdzi pēc nolaišanās.

Dažos gadījumos pēc nolaišanās apkalpe sagatavos piepūšamos “slidkalniņus”. Viņiem arī jāskatās, vai pasažieri necentīsies atgriezties salonā, lai savāktu savas mantas. Svarīgi ir palīdzēt tiem pasažieriem, kas kaut kādu iemeslu dēļ paši nespēj nokļūt līdz avārijas izejai. Ja nepieciešams, apkalpei ir jāsniedz pirmā palīdzība.

Ir vērts arī atzīmēt, ka ārkārtas nolaišanās ir ļoti dārgs pasākums. Izmaksas ir atkarīgas no ārkārtas nolaišanās iemesla un lidmašīnas nolaišanās vietas, kā arī daudziem citiem faktoriem.