Levita piedāvājums atjaunot valsts ministru posteni Saeimas komisijā uztverts ar skepsi

Proti, grozījumi paredz atjaunot valsts ministru posteni, deleģējot tiem politisko atbildību par pārnozaru jomām.

Komisija atbalstīja deputāta Sergeja Dolgopolova (S) priekšlikumu pagaidām atlikt jautājuma skatīšanu, lai divu nedēļu laikā šos likuma grozījumus pārrunātu frakcijās.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) pauda nostāju, ka Valsts prezidents esot kļūdījies, piedāvājot šādu risinājumu, kas tikai palielināšot birokrātiju, jo izšķirošā lieta efektīvai strādāšanai ir ministru kompetence un spēja risināt jautājumus.

Atbildot uz Valaiņa jautājumu, kādi instrumenti būtu valsts ministru rīcībā, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps norādīja uz vairākiem plānotajiem resursiem, tajā skaitā, uz iespējām izveidot valsts ministra biroju, tāpat viņa padotībā var nodot ministriju struktūrvienībās un valsts ministram būtu rīkojuma izdošanas tiesības par konkrētu uzdevumu veikšanu.

Valsts ministrs sadarbībā ar premjeru varētu virzīt priekšlikumus apspriešanai valdības sēdē, tāpat parlamentam pašam iespējams vēl noteikt regulējumu šāda ministra saziņai ar Saeimu, atzīmēja Pleps.

Latvijas Universitātes docente Lilita Seimuškāne pauda skepsi par piedāvātājiem grozījumiem, jo valsts ministra postenim neesot paredzēta pietiekama ietekme. Gan Seimuškāne, gan citi sēdes dalībnieki atzīmēja, ka labāks risinājums būtu attiecīgu pienākumu uzticēšana MP biedram vai īpašo uzdevumu ministra amata izveidošana.

Savukārt sabiedriskās politikas centra "Providus" vadītāja, vadošā pētniece Iveta Kažoka pozitīvi novērtēja to, ka Levita grozījumi piedāvā risinājumu pārnozaru jautājumu skatīšanai. Lai risinājums būtu efektīvāks, skaidri jānosaka, ka par valsts ministra darbu politiski atbild Ministru prezidents, norādīja Kažoka.

Pleps norādīja, ka ir pozitīvi, ka diskusija šajā jautājumā ir sākta, ka būtu labi likumprojektu Saeimā atbalstīt konceptuāli, lai tas būtu atvērts uz otro lasījumu un nepieciešamības gadījumā darbu pie izmaiņu sagatavošanas varētu turpināt arī nākamā, 14.Saeima.

Dolgopolovs gan norādīja, ka būtu jāraugās, lai neizveidojas nepatīkama situācija attiecībā uz Valsts prezidentu, ja grozījumi tiktu atbalstīti konceptuāli, bet vēlāk otrajā lasījumā tiktu veiktas izmaiņas un Levita ideja netiktu atbalstīta.

Kā, ziņots, 2021.gada otrajā pusē lielākā daļa koalīcijas partneru ir pauda gatavību diskutēt par Levita virzītajiem likuma grozījumiem par valsts ministru atjaunošanu, savukārt Jaunā konservatīvā partija (JKP) prezidenta rosinājumu neatbalstīja.

Iebildumu pret Levita priekšlikumiem paudusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras vērtējumā šāds piedāvājums esot dārgs un nepārdomāts un nerisināšot esošās problēmas izpildvaras darbā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, Levits piedāvā atjaunot valsts ministru institūtu, jo uzskata, ka viena no pārvaldības problēmām Latvijā ir valsts mazspēja politiski pārzināt un efektīvi vadīt starpnozaru politikas jomas.

"Esmu rosinājis MK iekārtas likumā paredzēt, ka MK pēc Ministru prezidenta priekšlikuma uz MK pilnvaru laiku vai noteiktu termiņu var iecelt vienu vai vairākus valsts ministrus. Valsts ministru iecelšana būtu pieļaujama, lai nodrošinātu pienācīgu izpildvaras horizontālo sadarbību un Ministru kabineta noteikto prioritāšu efektīvu ieviešanu," rakstīts vēstulē Saeimai.

Valsts prezidents vērš uzmanību uz to, ka "vertikālā pārvaldībā katrs redz jautājumu no savas nozares perspektīvas, bet parasti nav spējīgs efektīvi novērtēt situāciju kopumā un to pienācīgi pārvaldīt. Tas prasa horizontālu politiku un starpnozaru sadarbību".

Lai modernizētu valsts pārvaldību un uzlabotu horizontālo politiku īstenošanu, Valsts prezidents piedāvā šādu jautājumu pārzināšanai MK iekārtas likumā paredzēt MK tiesības nepieciešamības gadījumā iecelt politiski atbildīgas amatpersonas - valsts ministrus. Levits norāda, ka iespēja iecelt valsts ministrus dotu lielāku elastību valdības strukturēšanā un politiskās atbildības jomu noteikšanā.

"Bērnu un ģimenes politika un digitālā politika ir tikai dažas jomas, kurās ir pietrūcis šādas starpnozaru sadarbības un politiski atbildīgas valsts amatpersonas par jomas politikas veidošanu un īstenošanu. Šiem jautājumiem nepieciešams pievērst daudz lielāku uzmanību, un to sekmētu valsts ministra institūta ieviešana mūsu valdības struktūrā," Valsts prezidents pauž vēstulē.

Levits aicina Saeimu šo priekšlikumu nopietni apsvērt un atbalstīt, lai tas varētu stāties spēkā pēc 14.Saeimas sanākšanas un dotu iespēju jauna MK veidošanā pēc Saeimas vēlēšanām "izcelt ne vien vertikālās politikas jomas, kā tas tradicionāli bijis līdz šim, bet arī papildu horizontālās politikas jomas, kurās līdz šim bieži pietrūcis pienācīgas pārvaldības un politiskās gribas to īstenot, atstājot šos visai sabiedrībai bieži vien būtiskos jautājumus novārtā".