Valsts vides dienests (VVD) konstatējis krastu eroziju un upes gultnes aizsērējumu nelikumīgu būvdarbu rezultātā Gļinovkas upē Tabores pagastā, Augšdaugavas novadā.
Nelikumīgu būvdarbu rezultātā Gļinovkas upē izveidojusies krastu erozija
VVD inspektoru redzeslokā jau 2020.gadā nonāca dārzkopības kooperatīvās sabiedrības "Maļutki" teritorijā Tabores pagastā, Augšdaugavas novadā veiktie būvdarbi. Tolaik veiktas pārbaudes un konstatēts, ka Gļinovkas upes divos posmos norisinās būvniecības darbi, kuru veikšanai daļēji tika izmatoti nereģenerēti būvniecības atkritumi, kas arī rada bažas par būves potenciālo drošību. Būvniecības darbiem nebija saņemti nepieciešamie vides tehniskie noteikumi.
Šī gada sākumā iedzīvotāji atkārtoti vērsās VVD ar sūdzībām, akcentējot pastāvošo būves bīstamību. VVD apsekojot objektu, pārliecinājās, ka teritorijā, kurā dārzkopības kooperatīvā sabiedrība "Maļutki" veica būvdarbus, veidojas Gļinovkas upes izteikti krastu erozijas procesi, radot Gļinovkas upes gultnes aizsērējumu, kā arī upē un būvē tika konstatētas betona un asfaltbetona iepriekš nepārstrādātas atsevišķas frakcijas.
Kaut arī būves projektēšanas dokumentācija pieļauj būvē izmantot iepriekš apstrādātus un atbilstoši sagatavotus būvniecības atkritumus, tomēr, acīmredzami, būvdarbu veicējs šo prasību ir ignorējis, un būvniecībā izmantoti atkritumi bez reģenerācijas, norāda VVD.
Ņemot vērā, ka būves lietošanas drošības kontrole ir būvvaldes kompetencē, par objektā konstatēto VVD reģionālā vides pārvalde nekavējoties informēja būvvaldi. Būvvalde sniegusi informāciju, ka būvobjekts ir būvniecības stadijā un būvdarbi apturēti sakarā ar neatbilstību projektam un konstatēto konstrukcijas nobrukumu, informē VVD pārstāve.
VVD uzsver, ka būvniecības atkritumus var izmantot atkārtoti, piemēram, aizbērt tilpnes tikai pēc to pārstrādes - atkritumu sašķirošanas, atdalot bīstamos atkritumus, plastmasas un citus sadzīves atkritumiem pielīdzināmus atkritumus, pēc tam jāveic atkritumu drupunāšana, sagatavojot attiecīgās frakcijās.
VVD uzdos dārzkopības kooperatīvam likvidēt upes aizsērējumu, lai neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz Gļinovkas upes ūdens ekosistēmu.
Dienestā uzsver, ka galvenā loma nelikumīga būvniecības procesa radīto nedrošo būvju kontrolē ir pašvaldības būvvaldei. Šajā gadījumā, pieļaujot būvdarbus bez vides tehnisko noteikumu saņemšanas, ir radīta nelabvēlīga ietekme gan videi, gan apdraudējums cilvēkiem, piebilst Jalinska.
Kā aģentūrai LETA stāstīja Augšdaugavas novada būvvaldes vadītāja Nansija Tamane, dārzkopības kooperatīvā sabiedrība "Maļutki" bija iecerējusi izveidot tilta konstrukciju upes šķērsošanai. Būvprojektu bija izstrādājis sertificēts speciālists, tā izbūvei bija piesaistīti arī sertificēti būvnieki.
Taču būvniecības laikā pasūtītājs veica izmaiņas būvmateriālos, nesaskaņojot izmaiņas ar būvprojekta autoru. Sākotnēji bija plānots upē ievietot cauruli un nostiprināt upes krastu, taču caurules vietā ielika blokus, kā rezultātā upes krasts nobruka.
Tamane norādīja, ka būvinspektors ir apsekojis objektu, būvniecība tajā patlaban ir apturēta. Pasūtītājam ir uzdots sniegt paskaidrojumu, kā arī saskaņot izmaiņas plānotajos būvniecības materiālos ar būvprojekta autoru.
Ja dārzkopības kooperatīvā sabiedrība "Maļutki" to neizdarīs noteiktajā termiņā, tad jautājumu nodos izskatīšanai pašvaldības administratīvajā komisijā.