Par notekūdeņiem pēdējā laikā Latvijā tiek runāts plaši – zinātnieki dalās ar datiem par Latvijas pašvaldībām, kurās izplatās jaunais koronavīruss jeb SARS-CoV-2. Notekūdeņi ir ne tikai kā sabiedrības spogulis, bet arī slimību ziņnesis. Varētu pat teikt, ka Pandoras lāde, kurā ir daudz nezināmā un līdz šim vēl neizpētītā.

Notekūdeņu pētīšanā ir iesaistītas trīs iestādes – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), kā arī Rīgas Tehniskā universitāte, un katrai no šīm iestādēm ir savs uzdevums notekūdeņu pētīšanas procesā.

TVNET par notekūdeņu monitoringu iztaujāja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktoru Aivaru Bērziņu un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) pētnieci Ditu Gudro, kura ir viena no zinātniecēm, kas iesaistīta notekūdeņu monitoringā. Viņi ne tikai pastāstīja to, kā norit paraugu ņemšana, bet arī atklāja, kuras Latvijas pilsētas ir atklājumu ziņā pārsteidzošākās, kā arī to, ko vēl notekūdeņos bez plaši apspriestās SARS-CoV-2 klātbūtnes varam ieraudzīt.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X