Noraida Pētera baznīcas īpašumtiesību nodošanu gan Rīgas domei, gan LELB vienlaicīgi

Lai nodrošinātu Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma uzdevuma izpildi, valstij būtu jānodod bez atlīdzības īpašniekam - Rīgas valstspilsētas pašvaldībai un faktiskajam valdītājam - LELB un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam "Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājums" - Rīgas Svētā Pētera baznīcu.

Saeimas deputāte Linda Medne norādīja, ka tādējādi būtu paredzēts, ka baznīca tiek nodota vienai institūcijai īpašumā, bet otrai lietošanā.

Attiecīgi, ja būtu vienošanās starp LELB un Rīgas domi, tad faktiskais vadītājs būtu LELB un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājums.

Savukārt LELB arhibīskaps Jānis Vanags norādīja, ka draudze nevar atbalstīt, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir Svētā Pētera baznīcas ir juridiskais īpašnieks. Viņš skaidroja, ka LELB sinode, kas ir augstākais draudzes lēmējorgāns, nolēmusi, ka īpašumtiesībām jāpaliek luterāņu baznīcai.

Vienlaikus Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone skaidroja, ka minētais koncepts nevar tikt īstenots saskaņā ar Civillikumu, kurā norādīts,

ka viena un tā pati "lieta" nevar atrasties vairāku personu valdībā.

"Īpašnieks savās tiesībās netiek ierobežots, un pārklājas gan vadītāja, gan īpašnieka tiesības un pienākumi," norādīja Vilsone, aicinot noraidīt minēto normu.

Parlamentārietis Raivis Dzintars uzsvēra, ka ir skaidrs, ka neviena no konfesijām nepiekritīs scenārijam, kad baznīcas īpašumtiesības tiks nodotas pašvaldībai.

Viņaprāt, lemt par īpašumtiesībām, nerēķinoties ar baznīcas viedokli, ir politiski vai morāli neētiski.

Vanags deputātiem pauda, ka LELB gribētu veikt savstarpējo vienošanos un sadarboties ar Rīgas domi uz līguma pamata, taču viņa pilnvarās nav atcelt LELB sinodes lēmumu par Pēterbaznīcas īpašumtiesībām.

Jau ziņots, ka paredzēts, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodos LELB un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, nodibinājumam tiks nodotas Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības. Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens skaidroja, ka deputātiem nācās pieņemt "izsvērtu un atbildīgu lēmumu", izdarot izvēli starp diviem nozīmīgiem baznīcas iespējamajiem juridiskajiem īpašniekiem - Rīgas valstspilsētas pašvaldību un nodibinājumu, ko izveidojusi LELB un LELB Vācu draudze.

Latvijas katoļu baznīcas Bīskapu konferences locekļi rosināja, lai Rīgas Svētā Pētera baznīcā reliģiskās darbības varētu veikt gan Romas katoļu baznīca, gan LELB, savstarpēji vienojoties.